12.gadsimtā šeit bija lībiešu Metsopoles, igauņu Sakalas un latgaļu Tālavas etniskā robeža, taču kopš 13.gadsimta novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi. 1224.gadā Burtnieku novadu ieguva Zobenbrāļu Ordenis un līdzšinējās latgaļu koka pils vietā uzcēla mūra pili. Tā pastāvēja līdz 1560.gadam, kad krievu cars Ivans Bargais sakāva Vācu Ordeņa Livonijas atzaru un pili nopostīja.
Pēc poļu-zviedru kara beigām 1622. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Burtnieku pilsmuižu piešķīra valsts kancleram Akselam Oksenšernam, bet pēc muižu redukcijas tā kļuva par kroņa muižu. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1736. gadā pilsmuiža tika piešķirta grāfam Lēvenvoldem, bet 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete to uzdāvināja ģenerālim Rumjancevam. 1806. gadā Burtnieku muižu iegādājās Šrēderu dzimta, kurai tā piederēja līdz 1920. gada agrārajai reformai.
Adrese: Burtnieku novads, Burtnieku pagasts, Burtnieki, blakus graustam Burtnieku muižas parkā
