(Ināras Šteinbergas foto)
1753.gadā
muižas īpašnieki bija Mirbahu dzimta. No 1790.gada to savā īpašumā ieguva Brinkenu
dzimta, kura te saimniekoja līdz pat agrārreformai.
Briņķpedvāles muiža ir apjomīgs
centrs ar izvērstu saimniecību. Apbūvē ietilpst kungu māja, kalpu māja, staļļi,
kūtis, dāre, spirta dedzinātava un ūdensdzirnavas. Šīs ēkas izceļas ar īpaši
sabalansētām proporcijām, bet diemžēl dažas no tām ir drupās, citas avārijas
stāvoklī. Ansambļa centrā ir kungu māja, kas celta 18. gadsimta beigās. Tajā
bijuši dažādi sienu gleznojumi, bet 1956.gadā ēkā ierīkoja Sabiles konservu
fabrikas strādnieku kopmītni un tā ir krietni postīta. Kādreiz aiz kungu mājas
atradās barokāls dārzs, no kura pavērās plaša panorāma uz Abavas ieleju. Netālu
no muižas saglabājusies smēde, kuru sauc par Briņķu kalvi. Tagad tā ir
dzīvojamā māja.
Pie muižas kungu
mājas novietota piemiņas zīme dzejniecei un Brinkenu dzimtas piederīgajai
Ģetrūdei fon den Brinkenai. Viņas dzejolis ir iegrebts divos akmeņos - viens
vācu, otrs latviešu valodā. To ir pārtulkojis Valdis Bisenieks. Šobrīd gan
teksts ir kļuvis nesalasāms.
Vēl diezgan
nesenā pagātnē Briņķpedvāles muižas ēkās notikusi rosība, te rīkotas izstādes,
jo saimnieks ir mākslinieks Ojārs Feldbergs. Cik nojaušams, tad tagad rosība
vairāk notiek Firkspedvāles muižā, bet te viss pamests. Vēlu veiksmi māksliniekam muižas atjaunošanas un tās atdzīvināšanas darbos, jo tik brīnišķīgs skats uz apkārtni reti kur paveras. Tas ir miljons!
http://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/pastaiga-ka-makslas-darbs-14143878
Adrese: Talsu novads, Abavas pagasts, Pedvāle
