Kāda Bērzes iedzīvotāja, kura 1963.gadā izceļojusi uz Kanādu, 1977.gadā raksta laikrakstā “Latvija Amerikā”: “Esmu no Bērzes, un atvadījos no dzimtās Bērzes baznīcas un kapsētas 1963.g. 1. septembrī. Tad kapsētā vēl stāvēja apsūnojušais krusts ar uzrakstu: "Ulmaņa familija 1891.g." Kapa kopiņa bija iegrimusi, stabiņi ar ķēdi nogāzti. Uz kopiņas krājās sagrābto lapu un vecu ziedu kaudze. Plāksnes vairs nebija. Brāļa Jāņa melnais marmora krusts bija salauzts trīs daļās, kuras gulēja uz kapiņa. Sašauts bija arī K. Ulmaņa audžu vecākiem uzliktais piemineklis. Piemineklis kritušiem varoņiem tad vēl stāvēja, tikai apstādījumi bija nocirsti. Tanī bija iekalti arī LKOK brāļu Grundmaņu vārdi. Nikolajs — studentu rotas komandieris — krita kopā ar Kalpaku Airītēs. Kad jau biju Kanādā, man atrakstīja, ka piemineklis noārdīts un viņa vietā ir puķu dobe.”
Pirmais piemineklis, kura atklāšanā 1926. gadā piedalījās Valsts presidents Čakste, bija veidots skaista granīta staba veidā ar virspusē plandošu liesmu, izgatavots Kuraua firmā Rīgā. Tas bija 20 pēdas augsts. Tajā bija iegravēti to Bērzes pagasta 32 iedzīvotāju vārdi, kuri bija krituši Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas neatkarības cīņu laikā no 1918. – 1920. gadam.
1990. gadā 11. novembrī nopostītā pieminekļa vietā uzstādīja jaunu piemiņas zīmi 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Bērzes pagasta iedzīvotājiem. Akmenī iekalts teksts: "DUS, VIŅI ZEMĒ, PAR KURU TIE DZĪVĪBU ATDEVA SAVU, DZĪVIE IET GARĀM UN TĀLĀK NES VAROŅU SLAVU...". Zemāk - zobens un ozollapu vainags ar tekstu vidū: "BĒRZES DĒLIEM LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJIEM". 2019.gadā pieminekļa augšpusē esošais teksts, diemžēl, jau kļuvis nesalasāms.
Adrese: Dobeles novads, Bērzes pagasts, Bērze, pie baznīcas
