(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Foto no 1977.gada "Latvija Amerikā", fotografēts ap 1963.gadu)
(Foto no interneta, 1920-to gadu otrā puse)
Kāda Bērzes iedzīvotāja, kura 1963.gadā izceļojusi uz Kanādu,
1977.gadā raksta laikrakstā “Latvija Amerikā”: “Esmu no Bērzes, un
atvadījos no dzimtās Bērzes baznīcas un kapsētas 1963.g. 1. septembrī. Tad
kapsētā vēl stāvēja apsūnojušais krusts ar uzrakstu: "Ulmaņa familija
1891.g." Kapa kopiņa bija iegrimusi, stabiņi ar ķēdi nogāzti. Uz kopiņas
krājās sagrābto lapu un vecu ziedu kaudze. Plāksnes vairs nebija. Brāļa Jāņa
melnais marmora krusts bija salauzts trīs daļās, kuras gulēja uz kapiņa.
Sašauts bija arī K. Ulmaņa audžu vecākiem uzliktais piemineklis. Piemineklis
kritušiem varoņiem tad vēl stāvēja, tikai apstādījumi bija nocirsti. Tanī bija
iekalti arī LKOK brāļu Grundmaņu vārdi. Nikolajs — studentu rotas komandieris —
krita kopā ar Kalpaku Airītēs. Kad jau biju Kanādā, man atrakstīja, ka
piemineklis noārdīts un viņa vietā ir puķu dobe.”
Pirmais piemineklis, kura atklāšanā 1926. gadā piedalījās Valsts presidents Čakste,
bija veidots skaista granīta staba veidā ar virspusē plandošu liesmu,
izgatavots Kuraua firmā Rīgā. Tas bija 20 pēdas augsts. Tajā bija iegravēti to
Bērzes pagasta 32 iedzīvotāju vārdi, kuri bija krituši Pirmā pasaules kara
laikā un Latvijas neatkarības cīņu laikā no 1918. – 1920. gadam.
1990. gadā 11. novembrī nopostītā pieminekļa vietā uzstādīja jaunu piemiņas
zīmi 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Bērzes pagasta
iedzīvotājiem. Akmenī iekalts teksts: "DUS, VIŅI ZEMĒ, PAR KURU TIE
DZĪVĪBU ATDEVA SAVU, DZĪVIE IET GARĀM UN TĀLĀK NES VAROŅU SLAVU...". Zemāk
- zobens un ozollapu vainags ar tekstu vidū: "BĒRZES DĒLIEM LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJIEM". 2019.gadā pieminekļa augšpusē esošais teksts, diemžēl,
jau kļuvis nesalasāms.
Adrese: Dobeles novads, Bērzes pagasts, Bērze, pie baznīcas