Rāda ziņas ar etiķeti Amālijas muiža (Amalienburg) Aizputē. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Amālijas muiža (Amalienburg) Aizputē. Rādīt visas ziņas

27.06.20

Amālijas muiža (Amalienburg) Aizputē

                                                              (2020.gada foto)

Nolietots un pamests – tāds iespaids par Aizputes vēsturiskajā centrā kautrīgi ietupušos īpašumu ar cēlu nosaukumu Amalienburga var rasties cilvēkam, kurš nepazīst drēbi.
Bet Martai Gailei, kura pēc Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, acis mirdz: laika un ļaužu nobružātais nams, viņasprāt, pelnījis gaišāku nākotni.  Rīdzinieces Martas Gailes nodarbošanās ir saistīta ar interjeru un arhitektūru. Amalienburgu viņa iegādājusies tikai pagājušā gada vasarā no Šrilankas pilsoņa, kurš savukārt šo ēku nopircis, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropā. Marta atklāj, ka 205 gadus vecā māja jau pasen viņu uzrunājusi ar savu arhitektūru, novietojumu un aizslēģotajām logu acīm. Diemžēl agrāk par to prasīta nesamērīgi augsta cena. Iepriekšējie īrnieki nebija par telpām pienācīgi rūpējušies. Paverot slēģus, atklājās milzīgs daudzums iepriekšējo iemītnieku atstātas mantības. Ar grabažām bija tik pilni pagrabi, ka pat durvis nevarēja atvērt, par šķūnīti nemaz nerunājot. No malas raugoties – bēdīgs skats. Zem apmetuma atradās fantastiskas tapetes, senatnes liecība, kas liek aizdomāties. Iespējams, oriģinālās tapetes savulaik drukātas tepat, Aizputē. Atklājās arī griestu gleznojumi, kas prasa rūpīgu restaurāciju.
Kultūrkapitāla fonds  piešķīris stipendiju Daigai Lēvaldei, kura veic arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Viņa jau izpētījusi interjera apdari, fotogrāfijās un zīmējumos piefiksējusi sienu ornamentus. Savukārt pašu spēkiem izdevies rast līdzekļus J. Zviedrāna arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei, foto fiksācijai, kas veikta 2020. gada janvārī – februārī.
Amalienburgas jaunie saimnieki uzskata, ka ir ļoti svarīgi izpētīt vēsturiskā objekta saknes – lai visu atjaunotu maksimāli tuvu sākotnējam stāvoklim. Vecāka gadagājuma aizputnieki atceras, ka par bankas namu sauktās ēkas priekšā bijis pirmais tirgus laukums, kur stāvējuši zirgi, strādājis kalējs, tirgotas zivis un putraimi, notikusi mainīšanās ar produktiem. Amalienburgas otrajā stāvā bijuši mazi dzīvoklīši, bet kara laikā mituši kareivji.
Amalienburgā jeb Amālijas pilī, kad tā iegūs otro elpu, ģimene neplāno dzīvot, šim nolūkam kalpo cita sena ēka, ko viņi arī atjauno Aizputē. Bet kas tad īsti notiks muižiņā?  Marta atklāj ieceres: “Vēl notiek darbs pie plānojuma izstrādes. Pirmajā stāvā, kur ir senā apdare, būs apskatāmi vēsturisko tapešu paraugi, sienu un griestu gleznojumu liecības. Tur būs izstāžu zāle, varēs rīkot dizaina lekcijas, seminārus, tāpat tiks sniegta iespēja uzstāties mūziķiem.
Otrajā stāvā būs četri līdz seši apartamenti, rezidences, kur apmesties uz dienu, nedēļu vai ilgāku laiku. Varbūt pat uz gadu, ja kāds izdomās atbraukt uz Aizputi iedvesmoties.”
Pašlaik viena no prioritātēm ir iepriekšējo gadsimtu notikumu izzināšana. Ar J. Zviedrāna palīdzību noskaidrots, ka, iespējams, Amalienburgu cēlis vācbaltiešu dzimtas pārstāvis Ernsts Pēters Osten - Zakens, bet 1814. gadā kā muižas īpašnieks datēts notārs, landrāts un literāts Hermanis Henrihs Gustavs Ulrihs fon Šlipenbahs. Šlipenbaha sievas vārds bija Amālija. Kā nākamais Amalienburgas īpašnieks minēts valsts padomnieks, Piltenes apgabala landrāts, vairāku Kurzemes muižu dzimtkungs Karls Aleksandrs fon Korfs. Interesanti, ka fon Korfiem Amalienburga pieder līdz 1879. gadam, kad to nopērk Karls Julius Ernsts Adams Arturs barons fon der Ostens-Zakens. 1925. gada remonta laikā, kad ēka tika pielāgota bankas funkcijām, pazaudētas vairākas oriģinālas apdares detaļas. Toties par prieku jaunajiem īpašniekiem saglabājusies Latvijas pirmās brīvvalsts bankas lete, aiz kuras sēdējis ierēdnis, seifa telpa un krājkases durtiņas, caur kurām izsniegta nauda.
Kopsavilkums par īpašniekiem:
* Fon Osten-Zakenu (Osten-Sacken) dzimtas vēsturē minēts, ka, domājams, Amalienburgu būvējis Ernsts Pēteris Osten-Zakens, un pilsētas dzīvojamo ēku ģimene izmantojusi ziemā.
* 1814. gadā kā Amalienburgas īpašnieks reģistrēts notārs, landrāts un literāts, Liel Vormsātu (Gr. Wormsahten), Jaun Sieksātes (Neu Seraten), Ulmāles (Ullmahlen), Jamaiķu (Jamaicken) muižu īpašnieks Hermans Heinrihs Gustavs Ulrihs fon Šlipenbahs.
* 1821. gadā muižiņas īpašnieks bijis valsts padomnieks, Piltenes apgabala landrāts, virspilskungs Karls Aleksandrs fon Korfs – Apriķu (Appricken), Dzērves (Lieldzērves) (Groß-Dserwen), Dzintares (Dsieter), Ziemupes (Seemuppen) un Krotes (Krohten) muižu dzimtkungs.
* Līdz 1858. gadam pilsētas jurisdikcijai nepakļauto nekustamo īpašumu sauca Amalienburg jeb Amālijas pils, un tā juridiskais statuss bija identisks dzimtmuižu statusam.
* Fon Korfiem Amalienburga piederējusi līdz 1879. gadam, kad to par 4000 rubļiem izsolē nopircis Padures (Aizputes – Padures) muižas dzimtkungs kreismaršals Karls Julius Ernsts Adams Arturs barons fon der Ostens-Zakens.
* 1912. gadā īpašums Amalienburga ar adresi Lielajā ielā 35 pieder Artūram baronam fon der Ostenam-Zakenam. Viņš pats dzīvo Padures muižā.
* 1918. gadā kā īpašnieks tiek minēts Makss fon der Ostens-Zakens.
* 1924. gada 16. augustā īpašumu par Ls 18 000 iegādājas Latvijas Banka un namu vispirms izremontē. No 1925. gada piecās telpās sāk darboties Latvijas Bankas Aizputes nodaļa. Trīs telpas aizņem Aizputes apriņķa nodokļu inspekcija, bet nama otrajā stāvā atrodas īres dzīvokļi.
* Līdz 1995. gadam ēka bijusi Latvijas valsts īpašums, kas nodots Latvijas Universālās bankas lietojumā. Pati banka ēku neizmantoja, bet iznomāja akciju sabiedrībai “Liepājas Komercbanka”. Līdz ar likumu par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Universālā banka” privatizāciju ēka tikusi nodota privatizācijai, un to līdz maksātnespējas pasludināšanai izmantojusi Liepājas Komercbanka. 2001. gada janvārī īpašumu ieguvusi privātpersona.
* 1997. gadā ēka Atmodas ielā 5 vēl bijusi ierakstīta arhitektūras pieminekļu sarakstā. Šodien tā ar atsevišķu pieminekļa numuru sarakstā vairs nav atrodama. (no la.lv) 

Adrese: Aizpute, Atmodas iela 5