Pirmās brīvvalsts laikā Alojas draudzes ļaudis ziedoja līdzekļus, lai
taptu tēlnieciska pateicība Latvijas atbrīvošanas cīņās un karā kritušajiem
Alojas draudzes locekļiem, kuri izcīnīja neatkarīgu Latviju.
Pieminekļa
atrašanās vieta sākotnēji izraudzīta toreizējā Alojas ciema centrā, ceļu
krustojumā pie Alojas dzelzceļa stacijas. Zeme šim mērķim bija iegūta no Valsts
zemes fonda, bet tā uzstādīšanu 1940. gadā izjauca padomju okupācija un Otrais
pasaules karš. Pēc Otrā pasaules kara 1975. gadā mākslas darbs nokļuva Grobiņas
novada Medzē, Kapsēdes Brāļu kapos. Laika gaitā tas iekļauts valsts
aizsargājamo valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Kopš 2008.gada
Kapsēdes Brāļu kapi atrodas Krievijas Federācijas jurisdikcijā.
Šajā sakarā
alojasnovads.eu raksta: “Piemineklis pašlaik atrodas tālu Kurzemē,
Medzes/Kapsēdes kapos. Uzstādīts kritušo padomju karavīru kapos. Tā kā neviens
no atbildīgajiem par šo procesu nevēlējās darīt neko lietas labā, tad uzņēmos pieminekļa
atgriešanas procesa vadību. Tiek vākta visa iespējamā informācija par
pieminekli un ar tā pārvietošanu saistītām darbībām. Jāiziet diezgan gara
procedūra gan ar Grobiņas pašvaldību, kuras vadītājs bija ļoti ieinteresēts un
pretīmnākošs, gan Brāļu kapu komiteju, kura arī neceļ nekādus iebildumus, gan
Ārlietu ministrijas pirmā divpusējo attiecību departamenta Krievijas jautājumu
speciālistu Aldi Karlauski, kurš laipni piedāvāja savu palīdzību. Process iet
uz priekšu un vēl jāpanāk , lai arī Krievijas vēstniecība piekrīt šim
pasākumam. Mums no savas puses jāpiedāvā mūsu pieminekļa vietā kādu obelisku
vai skulptūru, lai postaments kapos nepaliktu tukšs. Arī pie tā pašreiz notiek
darbs un apzināti vairāki iespējamie varianti piedāvājumam Krievijas
vēstniecībai izvērtēšanai.”
Pēc daudzu
gadu desmitu ilgiem klejojumiem 2018. gada 9.novembrī K.Zāles veidotais piemineklis
Latvijas brīvības cīnītājiem – karavīra figūra ar zobenu – sāka ceļu atpakaļ uz
mājām Alojā. Tas uzstādīts 2018. gada 8.decembrī, Alojā, Baznīcas ielā 4a.
Trīs
metrus augsto, no Somijas granīta veidoto darbavīru ar zobenu rokās un uzrakstiem
uz postamenta “Brīvības cīnītājiem” un “Darbs tēvzemes godam, dzīvība –
brīvībai”, atklāja Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
un Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.
1939.gada
decembrī “Latvijas kareivis” raksta: “Alojā cels Brīvības pieminekli.
Alojas brīvības pieminekļa biedrība, kurā apvienojušies apkārtnes iedzīvotāji
un or ganizācijas, paveikusi savu darbu jau tik tāl, ka drīzumā varēs notikt
pieminekļa uz stādīšana. Drīz uzsāks vecā Alojas kroga palieku nojaukšanas
darbus, kura vietā pa celsies staltā piemiņas zīme brīvībai un kri tušiem
varoņiem. Pieminekļa tēla veidoša na jau Rīgā pabeigta un tuvākā laikā to
pārvedīs uz Aloju. Atklāšanas svinības notiks nākamā gadā.”
Adrese: Aloja, Baznīcas iela 4a
