Henrihs Gustavs Voldemārs Bonics, nākamais Liepājas tortu, šokolādes, krēma trubiņu, konfekšu un citu gardumu karalis, bija dzimis 1852. gadā Leipcigā. Vēl uzturēdamies Vācijā, viņš jau bija sācis nodarboties ar saldumu tirdzniecību, bet 1880-to gadu pirmajā pusē kopā ar sievu Matildi un meitiņu Ģertrūdi pārcēlās uz Liepāju. Dēls Kurts piedzima jau Liepājā.
Liepājā Bonica kungam gāja viss no rokas, jo, acīmredzot, saldummīļu pilsētā netrūka. Spriežot pēc publicētiem sludinājumiem avīzēs, sākotnēji viņa konditoreja atradās Jaunajā tirgū – tagadējā Rožu laukumā. 1897. gadā V. Bonics pasūtīja arhitektam Paulam Maksam Berči projektu konditorejai (uz Graudu un Vilhelmīnes ielas stūra). Gadu vēlāk ēka bija pabeigta. Savā grāmatā “Bertshy” Imants Lancmanis raksta, ka galvenais Liepājas arhitekts atkal lietojis neorenesanses formas, taču divi kupoli celtnes stūrī piešķir ēkai vēlamo rotaļību, ko noteica tās funkcija.
Visu pirmo stāvu aizņēma visgreznākā kafejnīca – konditoreja pilsētā ar logu vitrīnām. Interjers atbilstoši laikmeta gaumei bija dekorēts visai grezni un eklektiski. Izsmalcinātais stils ar izsmalcinātām mēbelēm, krāšņiem aizkariem, augiem ziemas dārzā – viss tas pārsteidza un vilināja kafejnīcas-konditorejas apmeklētājus. Šeit bija iekārtotas arī “kafijas istabas”, smēķētava un nesmēķētāju zāle, biljarda un lasītavas zāle. Viesiem bija iespēja sēdēt arī verandā, no kurienes atklājās skats uz nelielu dārziņu un kaimiņos esošo Nikolaja ģimnāziju. Šinī ēkā atradās arī pazīstamā un godalgotā fotogrāfa Karla Šulca foto ateljē. Kopumā viņam bija piederējuši četri saloni, pārējie trīs atradās Rīgā, Majoros un Tartu.
Atsevišķa ieeja veda kāpņutelpā uz otro stāvu, kur atradās mājas īpašnieka dzīvoklis.
Kad sākās Pirmais pasaules karš, Bonicu ģimene piedzīvoja grūtus laikus, jo viņus arestēja kā “ienaidnieka spiegus”. Voldemārs Bonics bija “Vācu flotes savienības” biedrs un šajā sakarā pēc pusgadu ilgās izmeklēšanas viņu izsūtīja uz Sernovodsku, kas ir netālu no Samaras. Arī Kurts tika deportēts uz Iekškrieviju.
Taču vēlāk Bonicu ģimene atgriezās Liepājā, konditoreja Graudu ielā 42 atkal kļuva par populārāko vietu. Ģimenes uzņēmuma vadīšanu tagad savās rokās pārņēma Kurts. Voldemārs Bonics vienmēr bija kultūras cilvēks un organizējis savā kafejnīcā arī daudzus pasākumus, piemēram, klasiskās mūzikas koncertus, izrādes, deju vakarus. Kurts arī bija aizgājis tēva pēdās, jo tā laika avīzēs bieži bija lasāmi sludinājumi par gaidāmajiem filharmonijas koncertiem, teātra izrādēm ar norādi, ka biļetes var iegādāties Bonica konditorejā. Voldemārs Bonics nomira 1933. gada decembrī Liepājā.
Padomju okupācijas laikā bijušajā Bonica konditorejas namā, K. Marksa ielā 42, bija atvērta ēdnīca “Kosmoss”. 1990-tajos gados šeit saimniekoja lēto preču tirgotāji. Pēc tam ēka palika tukša. 2009. gadā namā sākās restaurācijas darbi, jaunie īpašnieki vēlējās atjaunot vēsturiskās celtnes godību un prestižu, viņi bija iecerējuši tur ierīkot “Bonica Pasāžu”. Bet tas pagaidām nav izdevies.
Adrese: Liepāja, Graudu iela 42
