Kuldīgas Pilsētas ūdensdzirnavas un tūku fabrika

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                                                    (1934.gada foto)

 

Kuldīgas 1797. gada plānā šajā vietā iezīmēts Dzirnavu dīķis un ūdensdzirnavas, kas, domājams, darbojušās jau 17. gadsimtā. Vēlāk tur iekārtota arī kokzāģētava un vilnas apstrādes fabrika, kura 20. gadsimta 20. un 30. gados kļuva plašāk pazīstama kā A. Vintelera Kuldīgas tūku fabrika. Ūdensdzirnavas sauca par Pilsētas dzirnavām, jo līdz 19. gadsimta sākumam tās piederēja Kuldīgas pilsētai. Ceļš no tām uz pilsētas centru ieguva Dzirnavu ielas nosaukumu.

1814. gadā dzirnavas kopā ar dārzu, pļavu un aramzemes gabalu tika nodotas privātīpašumā ar mantojuma tiesībām. Turpmākajos gados dzirnavas tika paplašinātas, un 1872. gadā tajās uzstādīja arī vilnas apstrādāšanas iekārtu, tādējādi liekot pamatus Kuldīgas vilnas apstrādes fabrikai. 1877. gadā dzirnavas un fabriku savā īpašumā ieguva Šveices pilsonis Ludvigs Vintelers.

19. un 20. gadsimta mijā fabrika tika ievērojami modernizēta: sāka darboties tvaika krāsotava un mazgātava. Ar lupatu plucināmās mašīnas palīdzību vecas vadmalas un vilnas drānas varēja pārstrādāt par vilnu. 1909. gadā lielākā daļa no fabrikas ēkām, mašīnām un izejvielām gāja bojā ugunsgrēkā, neskartu atstājot vien krāsotavu, taču jau 1910. gadā uzņēmums atjaunoja darbību no jauna uzceltā mūra ēkā. 1911. gadā izgatavotā fabrikas plānā redzams, ka dzirnavu teritorijā starp Lielo Dzirnavu ielu un Mazo Dzirnavu (tagad Leona Paegles) ielu bijušas 18 ēkas. Lielākajā mūra ēku grupā pie Lielās Dzirnavu ielas atradās dzirnavas ar turbīnu telpu, kā arī vilnas apstrādes telpas – noliktava un vilnas kāršanas, vērpšanas un aušanas telpas. Koka ēkās sētas pusē bija krāsotava, veltuve un telpas tvaika mašīnai un kurtuvei. Pa kreisi no mūra ēkām atradās pagrabs, bet aiz tā – smēde un dzelzs noliktava. Pie Alekšupītes tās labajā krastā izvietojās kokzāģētava, kuras iekārtu darbināja ar ūdens spēku. Pie Mazās Dzirnavu ielas atradās kokmateriālu krautuve, ratnīca, zirgu stallis un noliktava.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, vilnas apstrāde tika pārtraukta, un to atsāka tikai pēc kara. 1919. gadā L.Vintelers dzirnavas un vilnas apstrādāšanas fabriku, kā arī kokzāģētavu pilnībā nodeva savam vecākajam dēlam Arturam Vinteleram, kurš bijušajās labības malšanas telpās izveidoja austuvi. Fabrikas darbībai attīstoties, 1924. gadā pēc Liepājas arhitekta Makša Teodora Berči izstrādāta projekta sāka celt un 1927. gada oktobrī atklāja jaunu fabrikas austuves ēku, kurā izvietoja 45 aušanas mašīnas. 1927. gadā arhitekts pēc A. Vintelera pasūtījuma uzprojektēja arī smalkās, tā sauktā Šveices stila formās veidotu baložu mājiņu ar nelielu dīķīti, kā arī izstrādāja Kuldīgas tūku fabrikas emblēmas skici. Starpkaru periodā fabrika piedzīvoja vairākus ugunsgrēkus – 1924. un 1929. gadā izdega fabrikas vilnas žāvētava.

20. gadsimta 20. gadu nogalē un 30. gadu sākumā krīzes dēļ nācās sašaurināt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. 1931. gadā fabrika uz laiku pat tika slēgta, tomēr turpmākajos gados tā atkal uzplauka un brīžiem nodarbināja pat 300 strādnieku. Fabrikā veica visdažādākos darbus, sākot ar jēlvilnas pārstrādāšanu un beidzot ar augstvērtīgu audumu izgatavošanu. 1939. gada 24. novembrī saskaņā ar līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriāciju tika anulēta A. Vintelera un viņa ģimenes locekļu Latvijas pilsonība, un viņi 1939. gada 1. decembrī izceļoja uz Vāciju. 15. decembrī uzņēmums tika likvidēts un darbu zaudēja visi 180 darbinieki.

Fabrikas darbība tika atjaunota padomju okupācijas laikā 1941. gada 29. janvārī, bet vācu okupācijas laikā tūku fabrika darbojās kā firmas „Ostland Faser GmbH” filiāle. Uzņēmums nodarbināja ap 150 strādnieku. Kara beigās tika sabombardēta katlumāja, bet strādnieki tūliņ pēc kara beigām to atjaunoja, un 1945. gada rudenī fabrika atsāka darbu. 1964. gadā Kuldīgas tūku fabriku pievienoja firmai „Rīgas tekstils”, bet kopš 1965. gada līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai uzņēmums bija Rīgas trikotāžas ražošanas apvienības „Māra” sastāvdaļa. Tagad bijušās tūku fabrikas ēkās darbojas šūšanas uzņēmums „Kuldīgas tekstils” un konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražotne „Saules ieleja 3”.

 

Adrese: Kuldīga, Dzirnavu un Leona Paegles ielu krustojumā (koordinātes - 56.965113, 21.966223 )