27.06.24

Jūrmala, Ķemeru viesnīca un parks (Ķemeru sanatorija)

 





                                                                   (1936.gada foto)

                                                                      (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto) 
                                                          

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Dziednieciskie avoti Ķemeru apkārtnē agrāk saukti par Slokas avotiem un Svētavotiem, tie bija pazīstami jau no seniem laikiem. Sākotnēji uz avotiem nokļūt bija grūti, jo tie atradās purvainā apkārtnē un uz tiem neveda neviens ceļš. Visērtākā nokļūšana bija ar laivu pāri Slokas ezeram. Slokas Svētavotu jau 18. gadsimta otrajā pusē apmeklēja Kurzemes hercogistes augstākās sabiedrības pārstāvji. Sākotnēji no purvainās, grūti pieejamās vietas avota ūdeni nesa uz divām tuvākām mežsargu mājām, kur tika piedāvātas peldes.

1796. gadā pirmie ārsti sāk sūtīt slimniekus uz Ķemeriem, jo speciālisti bija veikuši pētījumus un mērījumus un atzinuši Slokas avota ūdeņus par lieliskiem. 1818. gadā Slokas iedzīvotāji Ķemeros atver pirmās pansijas.

1825. gadā tika izbūvēts ceļš no sēravota līdz Slokas – Tukuma lielceļam un sāka darboties pirmā privātā peldu iestāde, kas atradusies tagadējas pamatskolas vietā. Tā bija koka ēka ar vannu nodaļu, kam sērūdeni piegādāja koka mucās. Tā nodega jau 1827. gadā, bet drīzumā tika uzcelta no jauna.

1838. gadā Ķemeros tiek pabeigta pirmā valsts peldiestāde. Sekmīgākai dziedināšanai ārsti ieteica ilgstošas pastaigas svaigā gaisā. Tā nu tūkstošiem kūrviesu ik dienas devās staigāt pa Ķemeriem un apkārtni. Ērtākai un interesantākai pastaigai gar Vēršupīti tika izveidots milzīgais Ķemeru parks. Galvenos parka veidošanas darbus 19. gadsimta beigās bez atlīdzības veica Rīgas dārznieks M. Vāgners. Parks bija ļoti bagāts ar mazo arhitektūru - skulptūrām, paviljoniem, tiltiņiem. Diezgan liela daļa šīs bagātības saglabājusies līdz mūsdienām.

1838. gads tiek uzskatīts par Ķemeru kūrorta dibināšanas gadu. Pirmā peldiestāde nav saglabājusies, jo bija celta no koka un tika nopostīta 1. Pasaules kara laikā.

1842. gadā tiek uzcelta pirmā kūrmāja. 1861. gadā atklāj pieminekli ārstiem, kurš tiek papildināts arī pēc tam ar  kūrorta galveno ārstu vārdiem. Piemineklis joprojām ir apskatāms parkā. Tā ir viena no senākajām Ķemeru vēstures liecībām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

1877. tiek atklāts Rīgas – Tukuma dzelzceļš, un tiek nodota ekspluatācijā Ķemeru stacija. Tajā pašā gadā tiek atklāta arī diližansa satiksme ar Jaunķemeriem.

1897. tiek ierīkotas pirmās dūņu vannas. Ķemerus apmeklē jau aptuveni 2000 peldu viesu.

Pirmā pasaules kara laikā Ķemeri atrodas kaujas līnijā. 1915. gadā tiek evakuēts ārstnieciskais aprīkojums, Krievijas armija atkāpjoties nodedzina Ķemerus un saspridzina dziedniecības ēkas.

1922. gadā no jauna tiek uzcelta Ķemeru dzelzceļa stacija, kas bija pirmā neatkarīgās Latvijas laikā atjaunotā ēka Ķemeros. Tiek atjaunota dzelzceļa satiksme uz Ķemeriem. 1924. gadā darbu uzsāka divas atjaunotās peldmājas. 1925. gadā sāk darboties 1. klases dūņu un sērūdens vannu māja, tiek uzlabota infrastruktūra. 1928. gadā Ķemeri iegūst pilsētas statusu. Tiek uzcelts ūdenstornis. Tajā ir divi rezervuāri - dzeramajam ūdenim un minerālūdenim. 1931. gadā tiek pabeigta dūņu komprešu un ogļskābes vannu ēku būvniecība. 1933.gadā mežā pie ceļa uz Jaunķemeriem tika atklāts sporta un atpūtas komplekss, kuru vēlāk pārveidoja par restorānu "Jautrais ods". Pēc Otrā pasaules kara tajā tiek ierīkota bērnu sanatorija „Meža māja”. Tagad tajā atrodas Ķemeru nacionālā parka administrācija un informācijas centrs. 

1936. tiek atklāta Ķemeru viesnīca kas būvēta pēc Eižena Laubes projekta. Kopš tās uzcelšanas kūrorts sāka darboties arī ziemas sezonā.

Vācu okupācijas laikā kūrorts nestrādā, ārstnieciskās iekārtas tiek izvestas uz Vāciju, bet kūrorta ēkas paliek neskartas.

Padomju okupācijas laikā kūrorta ēkas tiek nacionalizētas un apkalpoti tajās tiek pārsvarā iebraucēji no PSRS.

1995. gadā Ķemeru kūrorts tiek slēgts. Daļa kūrorta ēku tiek izdemolētas, daļa pārveidota par sociālajām iestādēm, daļa tiek nodota privatizācijai.

2019.gadā sāk atjaunot vēsturisko ūdenstorni, kurā iekārto skatu laukumu. 2021.gadā atjauno arī parku.  Arī vēsturiskā viesnīcas ēka ir atjaunota, bet līdz tam tika iets grūts un sarežģīts privatizēšanas, pirkšanas, pārdošanas un mahināciju ceļš.

1936.gada „Ķemeru vēstis” raksta par jauno viesnīcu: „Netālu no dziedniecības iestādes atrodas jaunā Valsts Ķemeru viesnīca. Ja svešinieks tuvojas šai skaistājai, pēc prof. Dr. E. Laubes projekta un pazīstamā būvuzņēmēja H. Liepiņa celtajai ēkai, kas Ķemeru parka vidū atgādina teiksmainu baltu pili, viņu pārņem sajūsma par latviešu strādnieku un amatnieku rokām veidoto darbu. Galvenās uzbrauktuves ēkas ziemeļrītu pusē pieved pie staltu kolonnu portāla. Platas stiklotas durvis, atvērdamās, dod skatu impozantajā vestibilā ar tā dzeltenīgi svītrotām kolonnām no mākslīgā travertīna un zeltainām lāpām — kandelabriem. Vestibilā pa kreisi atrodas garderobes telpas un oriģināli veidots  kiosks ar grāmatām, laikrakstiem, skatu kartiņām un piemiņas lietiņām, pa labi — viesnīcas portjē telpas, aiz kurām atrodas viesnīcas direktora kabinets. Tieši pretī ieejai mākslīgas marmora kāpnes ved lielajā hallē, kas iekārtota Ludviķa XIV stilā. Grīdas izklātas ar tepiķiem, bet pie griestiem grezni kroņlukturi. Pa labi no halles atrodas ēdamzāle ar baltām mākslīga marmora kolonnu rindām. Zāles galā iekārtota glīta skatuve. Tālāk aiz skatuves atrodas viesnīcas bārs ar skaistiem, latviskiem sienu un logu gleznojumiem. Klusuma un vientulības mīļotāji varēs uzkavēties turpat blakus ierīkotā gotiskā kabinetā, vai arī saimnieku istabā, kas iekārtota pilnīgi latviskā stilā. No halles pa kreisi atrodas skaists salons, veidots rokoko stilā. Tālāk atrodas bibliotēka ar daudziem grāmatu skapjiem, pilniem biezu sējumu. Še bagātīgā izvēlē atrodamas grāmatas latviešu, franču, angļu, vācu, krievu un citās valodās. Aiz bibliotēkas iekārtota spēļu istaba un aiz tās kāpnes ved augšup skaistā biljarda zālē. Augstie logi visas telpas padara gaišas, saulainas. No ēdamzāles, halles un citām zālēm plašas stikla durvis ved uz galveno terasi, kur vasarā var arī pusdienot. No terases atklājas skaists skats uz viesnīcas plašo dārzu, ar mākslinieciski veidotām puķu dobēm, zālāju laukumiem un celiņiem starp tiem. Turpat apakšējā stāvā atrodas viesnīcas birojs, kā arī dāmu un kungu frizētavas. Tāpat šinī stāvā iekārtotas sēra un ogļskābās vannas, diatermijas, īsviļņu, kalna saules, vielu maiņas noteikšanas, rentgena un citi medicīniskie kabineti, bet stāvu zemāk, tā sauktajā zemes stāvā, — dūņu pelžu un komprešu nodaļa, laboratorijas, kā arī moderni iekārtotas romiešu un krievu pirtis, apmazgāšanās un medicīniskās dušas. Viesnīcas t. s. «zemesstāvā»  — ziemeļu galā atrodas arī brīnumplašas un modernas virtuves telpas. Daudzajās stikla sienām un durvīm nodalītās virtuves telpās novietoti desmiti mašīnu un mehānisko ierīču gan maizes mīcīšanai, gan saldējumu, konditorejas cepumu un citu gardumu pagatavošanai. Virtuves un saimniecības vajadzībām ierīkoti vairāki celtņi (lifti). Skaistas, segām klātas kāpnes ved augšējo stāvu vestibilos, kurus grezno skaisti tepiķi. No vestibiliem uz abiem mājas galiem ved gari koridori, kuri apklāti ar velūra segu. Šo koridoru kopējais garums katrā stāvā — 116 metri. Koridoru abās pusēs iekārtotas viesu istabas ar mazgājamām telpām un citām labierīcībām. Viesnīcā pavisam 107 numuru istabas ar 1 un 2 gultām un 7 apartamenti, sastāvoši no 2 istabām, — salona un guļamistabas ar dažāda stila mēbelēm. Bez tam katram apartamentam ir arī grezna vannas - tualetes istaba. Šie apartamenti, kas iekārtoti sevišķi grezni, atbilst visizsmalcinātākām prasībām, atrodas viesnīcas otrā stāvā. Pie katra apartamenta izveidota atsevišķa terase. Vienistabas viengultas numurā aiz balti lakotām durvīm atrodas priekštelpa. No tās durvis ved ērtajā mazgāšanās telpā. Pašā numurā magoņu, rieksta vai balti lakota koka gulta ar atsperu un virsmatraci, virs gultas aukliņa elektriskās griestu spuldzes izslēgšanai. Turpat tāda paša koka galdiņš, 2 krēsli, apaļš ēdamgalds, kombinēts rakstāmgalds, kas pie vidusdaļas pacelšanas pārvēršas parocīgā tualetes galdā ar spoguli, īpaša novietne ceļa somām un apavu novelkamais. Grīdu klāj mīksts velūrs. Pie logiem, kas ved nelielā balkonā, dažādas krāsas aizkari. Sienā iebūvēts liels divdaļu skapis: vienā daļā daudzi plaukti veļai un citiem sīkākiem viesu piederumiem, otrajā — apgaismots un vēdināms nodalījums drēbēm, pie kam skapja durvis kļūst par spoguli cilvēka augumā. Tāda pati iekārta ir arī divgultu istabā. Katrā numurā vai apartamentā ierīkots skaļrunis, kas dod iespēju viesiem noklausīties viesnīcas centrāles pārraidīto radioprogrammu. Uz vēlēšanos viesi var dabūt arī savus radioaparātus un uztvert viņus interesējošās radiostacijas programmu.Tāpat katrā istabā ierīkots tālrunis. Viesnīcā pavisam 2 automātiskās telefona centrāles; vienā koncentrēti viesnīcas saimniecības, otrā — viesu istabu aparāti. Savstarpēju savienojumu var dabūt arī pie dažādām centrālēm pievienotie telefona aparāti. Visās istabās ierīkota arī modernākā gaismas signālizācija. Istabu grīdas izklātas ar mīkstu, dažādas krāsas velūru, kas pilnīgi novērš soļu troksni. Viesu lietošanai ierīkoti 2 celtņi (lifti). Jumta stāvā atrodas plaša kafejnīca, ieturēta gaišos, vieglos toņos. Tāpat uz jumta terases ir arī ērtas apsauļošanās telpas. Visam pāri paceļas viesnīcas 33 metrus augstais skatu tornis, kas dod iespēju vērot tuvo, kā arī vairākus desmitus klimotrus attālo skaisto Ķemeru apkārtni. Valsts Ķemeru viesnīcā cauru gadu dabūjami ne tikai balneoloģiskie līdzekļi, bet arī ir pieejams viss, ko sniedz modernā medicīnā elektrība, gaisma un siltums sirgstoša cilvēka izmeklēšanā un dziedināšanā. Tagad Ķemeros iespējams katrā laikā ārstēt ne tikai reimatismu, sirds, sieviešu u. c. slimības, remdēt sāpes un mazināt locekļu kropļojumus, bet turpmāk Ķemeri pagaidām būs vienīgā vieta Latvijā, kur Valsts Ķemeru viesnīca pēc Vakareiropas parauga varēs zinātniski izvest diētisku ārstēšanu, kas tik nepieciešama pie kuņģa, zarnu, aknu, nieru un cukura, podagras (ģikts) u. c. slimībām. Aptaukojušies šeit ērti atbrīvosies no liekās nastas, bet noliesējušie nemanot iegūs sev patīkamu apaļumu un labsajūtu. Arī tie, kuri jūtas saguruši ikdienas darbā un lielpilsētas čalā, atkal varēs gūt jaunu sparu un spēkus turpmākai dzīves cīņai, uzturoties zināmu laiku pirmklāsīgā atpūtas vietā, kāda ir Valsts Ķemeru viesnīca, kur lietpratīgi un tālredzīgi paredzēts viss noderīgākais ne tikai cilvēka miesas, bet arī gara ārstēšanai un spirdzināšanai. Viesnīcas numuru iekārta sniedz visas modernās ērtības un nepārspējamais klusums garantē vispilnīgāko atpūtu. Kas vairās vientulību, tam pietiek pa kāpnēm vai ar liftu pārvietoties uz plašām viesnīcas sabiedriskām telpām, kur atradīs pietiekošu dažādību skaistā hallē, lasītavā, bibliotēkā, kāršu vai biljarda istabā, mājīgi iekārtotā bārā u. c. Var arī pacelties jumta stāvā — kafejnīcā un pie tases garšīgas kafijas varēs valdzināt skatu desmitiem kilometru attālos Kurzemes kalnājos, Rīgas jūras līča putojošo viļņu zilgmē, vai Lielupes līdzenuma latviskos zilganajos mežos.
Kam kājas vingras, tā rīcībā katrā laikā plašais daiļuma ziņā Latvijā nepārspētais Ķemeru parks ar savu ziemā un vasarā koptu ceļu un laukumu tīklu. Tur stundām ilgi bez noguruma var soļot un gūt ar vien jaunus un jaunus iespaidus, lai pēc tam patīkami noguris atgrieztos viesnīcas mājīgās telpās un izlietotu atpūtai brīvo laiku. Sporta mīlētājiem vasarā dota iespēja vingrināt un attīstīt savus spēkus un veiklību gan vairākos tenisa, volejbola un basketbola laukumos, un nododoties aristokrātiskam jāšanas sportam, kā arī izlietot veselīgo ūdens sportu romantiskā Ķemeru upītē, vai tuvā Slokas ezerā un Jaunķemeru jūrmalā. Par sportu domāts ne tikai vasarā; arī ziemā visi Latvijā iecienītie sporta veidi ērti un viegli sasniedzami. Par to gādā vairākas slidotavas, ledus kalni un slēpošanai noderīgie dažus kilometrus attālie Krāču, Smārdes un citi kalni. Ziemā Ķemeros sevišķi patīkamu baudu dod iespēja izlietot baltā sniega pārklātos parka ceļus braukšanai ar kamanām pa mežu, uz Slokas ezeru, Jaunķemeru jūrmalu, vai Slokas, Smārdes, Tukuma virzienā. Minētam nolūkam viesu rīcībā zirgi izjādei un izbraukšanai.
Tāpat viesu rīcibā par mērenām cenām ir arī vairākas modernas automašīnas ar radio un citām ērtībām, kas dod iespēju īsā laikā nokļūt Ķemeru apkārtnes skaistākās vietās — uz Jaunķemeru jūrmalu, Valguma ezeru, Tukuma - Talsu augstieni, Kurzemes Šveici — Sabili, Kandavu u. c.”.

 

Adrese: Jūrmala, Ķemeri, Tukuma iela 42