Lai gan cukurfabrika Jelgavā jau sen nojaukta, tās kantora ēka ir saglabājusies. Ilgāku laiku tā stāvēja noplukusi, bet pēdējos gados tā ir atjaunota, lai gan savu īsto formu un detaļas ir zaudējusi. Ēkā atrodas vairākas firmas, skaistuma studija utt. Padomju okupācijas gados ēkā bija fabrikas klubs.
1938.gada izdevums “Cukurbiešu kultūra un cukurrūpniecība” apraksta valsts pastāvēšans 20 gadu jubilejas svinības valsts cukurfabrikās, tostarp arī Jelgavas: “Valsts divdesmit gadu pastāvēšanas svētki noritēja zem nacionālā ideālisma zvaigznes. Jelgavas cukurfabrikā svētku svinības sākās jau 17. novembrī, kad fabrikas kantorī darbus pārtrauca 10 rītā, lai darbinieki un no darba maiņām brīvie strādnieki sapulcētos svētku zālē un noklausītos fabrikas direktora inž. J. Kazis uzrunu. Sapulcējušos darbiniekus un strādniekus direktors vispirms apsveica no pārvaldnieka un vēlēja laimes arī savā vārdā. Uzrunā pakavējās pie Latvijas likteņgaitām, teikdams, ka cīņā par Latviju mūsu tauta pārdzīvojusi gan baltas, gan nebaltas dienas. Latvju tautas gadsimtus snaudošā spēka atraisītāji bijuši toreizējie un arī tagadējie tās vadītāji — Dr. Kārlis Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis. Pēc Cēsu un Bermonta kaujām Latvija bija tīra no vāciešiem un pēc neilga laika — arī no lielniekiem. Tas bija ievērojamu panākumu laiks Latvijas brīvošanas karā. Tad sākās rosība saimniecībā, celtniecībā, mākslā un zinātnēs un kulturali-sabiedriskā darbā. Mūsu valsts bagātība ir mūsu darbs, un tā ir mūsu laime. Tāpēc parastās darba gaitās iedami izvēlēsimies to pašu lozungu, kas iekvēlosies virs mūsu fabrikas svētku vakarā: „Darbs — mūsu spēks un gods". Pēc tam darbinieki un strādnieki nodziedāja tautas lūgšanu „Dievs, svētī Latviju". 17. un arī 18. novembrī Jelgavas cukurfabrika bija tērpusies īstā svētku rotājumā. Plandijās karogi, bet tumsai iestājoties, ugunīgu spuldžu izveidots tālu lasāms bija augšējais uzraksts”.
Adrese: Jelgava, Cukura iela 22
