(Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)
(Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Ap 1870.gadu bija izstrādāts M.P.Berči projekts
Ziemupes pilij, kurā skaidri bija redzama arhitekta rēķināšanās ar vietējās
celtniecības tradīcijām. Projekts netika realizēts.
Muižas izcelsmes laiks ir samērā neskaidrs. Ir zināms,
ka tās kompleksā ietilpa 26 ēkas. No 1926.gada līdz 1965.gadam muižas pilī
atradās skola. Pēc tam ēkā bija bibliotēka, pasts, kolhoza kantoris, ēdnīca un
dzīvokļi.
Ap 2020.gadu muižu jau izremontētu un gatavu kā
viesnīcu no bankas nopirka uzņēmēja Līva Jaunozola. Ēkā ir viesnīca, spa,
baseins un restorāns. Uzņēmēja gan intervijā žurnālam “Santa” izteikusies, ka
no muižas šķirtos, ja par to kāds būtu gatavs maksāt ap 690 000 eiro. Vai ēkā
tiešām kaut kas notiek, grūti spriest, jo, piemēram, vecākās fotogrāfijās redzu,
ka sētas stabi stāv kā stāvējuši bez pašas sētas jau kādus 10 gadus.
Pirmie
zemūdens pētījumi Latvijā, kas veikti vēsturiskas intereses dēļ, notika
1913.–1914. gadā Ziemupē, kur tā laika Ziemupes muižas īpašnieka,
atvaļinātā Krievijas armijas virsnieka Ivana Gartonga vadībā tika meklēts
krievu līnijkuģa “Moskva” vraks, kas gāja bojā pie Ziemupes 1758. gadā. No
kuģa tika izcelti vairāki lielgabali, taču, sākoties Pirmajam pasaules karam,
pētījumi tika pārtraukti, un izcelto lielgabalu tālākais liktenis nav zināms.