04.02.24

Rīga, alus darītava "Aldaris"

 




                                                        (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)



Alus darītavas "Aldaris" pirmsākumi meklējami 1865. gadā, kad pēc Bavārijas vācieša Joahima Daudera ieceres Rīgas nomalē tika uzcelta alus darītava Waldschlösschen jeb Meža pils. Aldaris ir viena no retajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas savā vēsturiskajā vietā un arī alus brūvēšanas tradīcijas ir saglabājusi līdz mūsdienām.

Daļa ražošanas ēku celta 1865.gadā, taču lielākā daļu tapušas 1890.–1891.gadā rekonstrukcijas laikā. Rūpnīcas korpusi izvietoti kvartālos un celti no sarkaniem vai dzelteniem ķieģeļiem neogotikas stilā – ar tornīšiem, zelmeņiem, ritmisku segmentveida logu apdari. Tiek uzskatīts, ka pirmā alus darītavas iekārta ražota netālu esošajā Vērmaņa mašīnbūves fabrikā. 1880.gadā alus darītavu nopircis inženieris un ķīmiķis Ādolfs fon Bingners.

1898. gadā alus darītavas īpašnieks uzceļ sev vienu no skaistākajām savrupmājām Rīgā. To projektējis būvinženieris Fricis Zeiberlihs. Pirms Otrā pasaules kara savrupmāja bija Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, bet kopš 1990. gada kļuvusi par Latvijas kultūras muzeju Dauderi.

1900.gadā alus ražotnes iekārta nomainīta pret modernāku, tā veicinot uzņēmuma izaugsmi. 1905.gadā Waldschlößchen kļuva par akciju sabiedrību. Par uzņēmuma veiksmīgo attīstību pirms Pirmā pasaules kara liecina fakts, ka 1905.gadā Waldschlößchen fabrikā uz Eiropas aldaru kongresu pulcējās simts Eiropas aldari.
20. gadsimta sākumā Eiropā nav modernākas alus darītavas par Waldschlosschen. Tolaik tika brūvētas sešas alus šķirnes, no kurām iecienītākie bija Portera un Eksporta alus.

1937.gadā tiek nodibināta valsts akciju sabiedrība Aldaris. Uzņēmuma simboliku izveido mākslinieks Artūrs Apinis, kura radītie elementi etiķetēs atrodami arī mūsdienās. Jaunais alus darītavas nosaukums tiek izvēlēts, pateicoties aptaujai, kurā piedalījās 3339 cilvēki. Alus darītava piedzīvoja lielas un modernas pārmaiņas, tika ievestas īpašas iekārtas no Vācijas, piemēram, vara tankus, kuri atrodas Aldarī vēl mūsdienās. Taču tie vairs netiek izmantoti alus brūvēšanā.

1939.gadā Aldaris tiek atzīts par modernāko alus darītavu Ziemeļeiropā, kas spēj saražot sešus miljonus litru alus gadā. Brūvētavā tiek ierīkota arī sulu nodaļa. Tirgū parādās divas Aldara ražotas ābolu sulas šķirnes – dabiskā un saldinātā, kā arī dabīgā augļu sulu putojošā limonāde. Jūlija vidū tirgū nonāk Aldara Gaišais.
1976.gadā Aldari apvieno ar Vārpas, Iļģuciema alus darītavu un Rīgas 3. alus darītavu zem kopīga nosaukuma: r/a Aldaris. Galvenā ražotne Rīgā, Tvaika ielā 44, tiek rekonstruēta un paplašināta. Tiek uzstādītas modernas Čehoslovākijas un Vācijas iekārtas alus un bezalkoholisko dzērienu brūvēšanai.

1992.gadā Aldaris uzsāk sadarbību ar skandināvu koncernu Baltic Beverages Holding (BBH). Kopš 2008. gada Aldaris ir kļuvis par daļu no Carlsberg Grupas – lielākā alus ražotāja Ziemeļeiropā un Austrumeiropā un viena no lielākajiem pasaulē.
Aldara 150. gadu jubilejā (2015.gadā), Muzeju nakts ietvaros savas durvis ver vaļā pirmais alus muzejs Latvijā – Aldara alus muzejs. Tas ir modernākais alus muzejs Baltijā.


Adrese: Rīga, Tvaika iela 44