Patkules muiža (Gilzenes muiža, Gilsen, Gilsenhof)

 

                                                        (Foto no A. Trečaka krājumiem)

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

No Patkules muižas saglabājušās saimniecības ēkas. Pils pamati arī vēl ir saglabājušies. To 1920-os gados nojauca un no tās materiāliem Madonā uzcēla apriņķa valdi, tagadējo policijas ēku.

Patkules muiža ar nosaukumu Gilsen pirmo reizi minēta 1429.gadā, kad Rīgas arhibīskaps Henings Šarfenbergs (Henning Scharffenberg) izlēņoja brāļiem Baziliusam un Fromholdam Feliksiem vairākus zemes gabalus Cesvaines draudzē, kurus brāļi Feliksi 1499.gadā dalīja kā tēva mantojumu. No pirmās daļas radās Gilzenes īpašumi un no otrās izveidojās vēlākie Heydenfeldas īpašumi.

16.gadsimta pirmajā pusē Georgs Felikss pārdeva Gilzeni Georgam Oniksam.

1639.gadā par Gilzenes īpašnieku kļūst Henrihs Ladebūrs, kuru Lielvidzemes ģenerālgubernators Bengs Oksenšerna atbrīvoja no reihkanclera hauptmaņa amata pienākumiem Valmierā.

1645.gadā Zviedrijas karaliene Kristīane atļāva Fromholda Ungerna sievas brāļa dēlam Evoldam Patkulam muižu izpirkt no parādiem. Evolda Patkula dēlam majoram Vihelmam Patkulam pēc muižu redukcijām 1712.gada 1.martā īpašumu restituēja.

1733.gadā viņš Gilzeni pārdeva Kārlim Magnusam Nordenbergam, no kura muižu nopirka kapteinis Otto Kārlis fo Vittens.

No 1787.gada īpašnieks ir Berends Heinrihs fon Ruktešels.

1831.gada 23.oktobrī kapteinis Otto fon Ručestels muižu ieķīlāja par 32000 sudraba rubļiem kapteinim Gothardam fon Rozenbergam.

Pēc Rozenbergiem īpašums nonāk fon Volfu valdījumā līdz pat neatkarīgās Latvijas agrārreformai. Muižas ēka smagi cieš 1905.gada notikumos, kad to aizdedzina nemiernieki. To nojauca 20.gados un pārveda uz Madonu, kur uzbūvēja apriņķa valdi - tagadējo policijas ēku. Šis ir vienīgais zināmais gadījums Latvijā, kad pārvieto muižas ēku.

Pēdējais, kas apsaimniekoja muižu bija Andrievs Kļaviņs. Viņš to rentēja no barona fon Volfa. A.Kļaviņa brāļadēls

Imants Akmentiņs ir saglabājis ļoti daudz sadzīves priekšmetu (pulksteni, klavieres, žurnālgaldiņu un daudz citu lietu) no Patkules (Gilzenes) muižas.  Tāpat ir saglabājies muižas īpašnieku fotoalbums.

Muižā notika ražena darbošanās. Bija pašiem savs spirta brūzis, ražoja alu, limonādi. Ražoja ļoti daudz alkoholisko dzērienu, kurus eksportēja. Ir saglabājušās muižas brūzī ražoto dzērienu etiķetes. Interesanti ir tas, ka šeit ražoja arī tautas dziesmā apdziedāto “Krambambuli”. Bija arī liela lopu ferma, kas atradās no brūža otrā pusē graviņai. No brūža uz fermu gāja koka cauruļu vads, pa kuru pumpēja drabiņas buļļiem. Uz aizsprostotās upītes bija pašiem savas dzirnavas. Ir saglabājušās arī dažas ierīces no pudeļu pildīšanas darbgalda.

1905.gada revolūcijas laikā apkārtējie zemnieki gribēja nodedzināt arī labības klēti ar visu labību. Bet Andrievs Kļaviņš viņus no tā atrunājis, teikdams :”Ko jūs paši  sēsiet un ēdīsiet , ja visu sadedzināsiet .” Graudus zemnieki neaiztika, bet muižas ēku nodedzināja. A. Kļaviņs par sapelnīto naudu Patkules muižā uzcēla lielu saimniecību Cesvaines pagasta “Bebros” un pārcēlās uz dzīvi uz turieni. (no A. Trečaka savāktajiem materiāliem)

1928. gadā atklāja Madonas apriņķa valdes namu Avotu ielā, ko uzcēla no Patkules muižas pils materiāliem. Cēsu apriņķa valdei agrārreformas laikā piešķīra Patkules muižas pili. Šī pils pa kara un juku laikiem bija nonākusi sabrukšanas stadijā, un kapitāli neremontējot, nebija vairs lietojama. Tika nolemts pili nojaukt un būvmateriālus pārvest uz Madonu apriņķa valdes nama būvei. Patkules pagasts gan ar šādu risinājumu nebija mierā, jo gribēja pilī ierīkot biedrības namu, bet mazajam pagastam vienam tas nebija pa spēkam. Sākās pils nojaukšana. Ēka bija celta no ķieģeļiem un nojaucot radās daudz būvmateriālu. Bez tam derīgi bija arī koka materiāli, kā sijas, jumta konstrukcijas. Nojaukšanu uzsāka 1926. gadā. Šajā darbā piedalījās visi apkārtējie pagasti, izņemot patkuliešus. Gar Sarkaņiem gāja garām veselas vezumu virtenes ar ķieģeļiem un kokmateriāliem.. No sākuma atturējās arī lazdonieši, bet vēlāk sāka strādāt arī tie.. Runāja, ka sabraukuši ar 200 pajūgiem, starp tiem bijis arī kāds apkārt braucošs ebreju tirgotājs ar savu zirdziņu. Uzceltā ēka bija skaista un Latvijas laikā viņu sauca par „Balto māju”. Šī iesauka bija saglabājusies arī padomju okupācijas laikos, kad ēkā tika izvietota milicija ( tagad - policija) un ja kāds nogrēkojās, tad citi teica:”Aizvedīs Tevi uz balto māju”.

 

Adrese: Madonas novads, Sarkaņu pagasts, Patkule (koordinātes - 56.900679, 26.294916 )