Liepāja, Lutera baznīca (Jaunliepājas Lutera baznīca)

                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

                                                                             (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

                                                                   (1930-to gadu foto)

 

Draudzes vēstures pirmsākumi meklējami jau 1880.gadā, kad Jaunliepājā dzīvojošie Sv. Annas draudzes locekļi sāka veidot Jaunliepājas latviešu draudzi. Taču tikai 1901.gada 1.jūlijā Kurzemes Konsistorija apstiprināja Jaunliepājas latviešu luterāņu draudzi. Par draudzes pirmo mācītāju tika iecelts mācītājs Goldbergs, un no šīs dienas draudzei bija savs kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo reģistrs.

1914.gada 18.maijā notika baznīcas pamatakmens likšana. Baznīca ir celta krusta formas veidā no Somijā kaltiem akmeņiem. Tomēr dažādu iemeslu dēļ dievnama celtniecība ieilga uz veseliem 20 gadiem. 1934.gada 8.jūlijā, kaut arī vēl līdz galam nepabeigtas – bez torņa, notika jaunās baznīcas iesvētīšana. Jauno baznīcu iesvētīja arhibīskaps prof. Dr. Teol. T. Grīnbergs.

Baznīcas arhitekts Kārlis Edvards Strandmanis un inženieris Polis kopīgi bija radījuši unikālu baznīcu ar labu akustiku un plānojumu, kas piemērots kā dievkalpojumiem, tā arī lieliem simfoniskiem koncertiem.

1934.gada 10.decembrī tika iesvētīts baznīcas zvans, ko izgatavoja Liepājas Drāšu fabrikas lietuvē, un tas bija 1100 kg smags. Zvanu rotāja uzraksts "Šis zvans lai atskan Dievnamam par godu un iezvana mieru cilvēku sirdīs".

Liepājas Lutera baznīca ir lielākā baznīcas būve Latvijas brīvvalsts laikā, diemžēl joprojām nepabeigta.

Lutera baznīca ir vienīgā Latvijā, kurā ir divas ērģeles. 1938. gadā toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis baznīcai uzdāvināja elektriskās ērģeles, tomēr pēc pusgadsimta tās pārstāja skanēt. Tāpēc pēc ilgstošas meklēšanas 2007. gadā baznīcai tika atrastas jaunas ērģeles, kas ar Ugāles ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa palīdzību tika saņemtas no kādas baznīcas Stokholmā, kur tās iepriekš bija kalpojušas tikai 40 gadus.

1935.gada „Vadonis pa Liepāju” par baznīcu raksta: „Baznīcas celšanas darbus iesāka īsi pirms pasaules kara, bet atjaunoja un nobeidza pēc kara (1934. g.). Tornis vēl puscelts un augstumā pārsniegs Annas baznīcas torni. Baznīcas ēka līdz pusei celta no somu brūnā granīta. Kā stila, tā iekšējās iekārtas ziņā šī baznīca ir viena no skaistākām ev.-lut. baznīcām Latvijā.”

Adrese: Liepāja, Jelgavas iela 62