08.01.24

Ziemassvētku kauju muzejs

 








                                                         



                                                        (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Ziemassvētku kaujas sākās 1916. gada 23. decembrī un ilga līdz 29. decembrim (pēc jaunā stila - 1917. gada 5.-11. janvārī). Tā bija viena no spožākajām lappusēm latviešu bruņoto spēku vēsturē. Kaut gan tobrīd vēl nebija Latvijas valsts, latviešu strēlnieki cīnījās par savu zemi un pret tās apspiedējiem. Šo kauju smagumu iznesa 16 latviešu bataljoni, (astoņi latviešu strēlnieku pulki divās brigādēs). Ziemassvētku kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts apmēram pieci tūkstoši karavīru un četri tūkstoši strēlnieku tika zaudēti janvāra kaujās. Kopumā var teikt. ka 1916./1917.gada ziemā kaujās Rīgas pievārtē tika zaudēts katrs piektais strēlnieks.

Latvijas Kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs” izveidota 2005.gadā. Muzeja teritorijā saglabājušies unikāli I pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms- blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas- „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.

Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi „Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas”. Vairāk kā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar I pasaules kara nocietinājumiem.

2016.gadā netālu, Antiņu kapsētas apkaimē, Babītes novadā, atklāta atjaunotā medikamentu noliktava un latviešu strēlnieku zemnīcu, kā arī turpat blakus esošie ierakumu posmi.

 

Adrese: Jelgavas novads, Valgundes pagasts (koordinātes  - 56.830139, 23.701869 ) un Babītes novads (koordinātes - 56.880762, 23.744747 )