Fabriku dibinājis un vadījis vācbaltiešu uzņēmējs Aleksandrs Leitners. Fabrikā no 1886. gada Rīgā ražoja divriteņus un to detaļas, bet jau no 1889. gada arī automašīnas.
1886. gadā Rīgā, Ģertrūdes ielā, Aleksandrs Leitners atvēra velosipēdu darbnīcu. Par ārzemēs nopelnīto naudu viņš iegādājās pirmos darbgaldus un noalgoja četrus darbiniekus. Sākumā darbnīca izgatavoja 19 velosipēdus, kas ātri tika pārdoti. Tie bija nestabili - ar lielu priekšējo un mazu aizmugurējo riteni, saukti par „zirnekļiem”. Pieprasījums pēc velosipēdiem auga un Leitners pārgāja uz modernāku — drošo divriteņu modeļu sērijveida ražošanu. Sākumā uzņēmums ražoja velosipēdus ar firmas zīmi „Leitner” .
1889. gadā fabrikā izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. Leitnera paspārnē darbojās arī Vācijas firmu Fafnir, Cudell, Adler, Dixi, NAG, Opel pārstāvniecības, kas piegādāja rezerves daļas un dzinējus. 1892. gadā uzņēmumā bija apguvuši savu dzinēju „Leutner” (3.5zs, 4zs, 4.5zs, 6zs, 6-7zs, 6-8zs, 8zs, 10zs, 12zs) ražošanu un telpas kļuva par šaurām. Tika iegādāts zemes gabals starp tagadējo Brīvības un Cēsu ielām un celtas jaunas ēkas Aleksandra ielā (tagad Brīvības 137). 1894. gadā jaunie fabrikas korpusi bija pabeigti. To arhitekts ir Vilhelms Bokslafs. Jaunajos korpusos strādājošo skaits pieauga līdz 300, bet izgatavoto velosipēdu skaits — līdz 1500, vēlāk līdz 5000 velosipēdiem gadā. Gadsimtu mijā fabrika ražoja arī ap 10 auto gadā. Šīs fabrikas ēkas lielā mērā saglabājušas savu sākotnējo arhitektonisko kolorītu arī mūsdienās. Uz administrācijas ēkas jumta vēl skatāms velosipēds-vējrādis, bet cauri uz mūra ieraugāma pat vecā fabrikas reklāma.
1901. gadā, piedaloties Rīgas 700. gadu jubilejas izstādē, viens no Leitnera automobiļiem ieguva zelta medaļu, bet Glāzgovas izstādē velosipēdi „Rossija” saņēma Goda diplomu. Līdz Pirmajam pasaules karam Leitnera uzņēmums saražoja ap 18 000 velosipēdu, kurus pirka ne tikai Krievijā, Polijā un Somijā, bet arī Rietumeiropas valstīs. Armijas vajadzībām tika ražoti saliekamie velosipēdi. Aeroplānu ražošanas plānam svītru pārvilka Pirmais pasaules karš — tāpat kā vairums Latvijas uzņēmumu, arī Leitnera fabrika tika evakuēta. To evakuēja uz Harkovu. Tur velosipēdu cehs tika ierīkots lauksaimniecības mašīnu fabrikā un turpinājās velosipēdu ražošana. 1923.gadā bijušās Leitnera fabrikas velosipēdu cehs kļuva par pamatu Harkovas velosipēdu rūpnīcai, pirmajai Padomju Savienībā.
Aleksandrs Leitners dzimis Kuldīgā 1864.gadā. Izglītību viņš ieguva Jelgavā (Mītavā), kur apguva inženierzinātni un tehnikas pamatus. Kad viņš pabeidza mācības, viņš pārcēlās uz Rīgu, un sāka strādāt Raše darbnīcā. 1883. gadā viņš brauc uz ārzemēm, lai papildinātu savas zināšanas un uzkrātu pieredzi. Gada laikā viņš apceļo Eiropu. Ženēvā viņš atrod darbu precīzo instrumentu fabrikā, kas specializējas fizikas un elektronikas instrumentu izveidē, bet vēlāk viņš dodas uz Koventriju (Anglijā) un uz Lionu (Francijā), kur atrodas pazīstamas velosipēdu un mašīnbūves rūpnīcas. Papildinājis savas zināšanas un iepazinis velosipēdu izgatavošanas tehnoloģiju, viņš atgriežas Rīgā, lai uzsāktu savu biznesu. Miris 1923.gadā Itālijā.
Adrese: Rīga, Brīvības iela 137
