.JPG)
.JPG)
Arhitekts Edmunds fon Trompovskis. Celta 1898.gadā. Atrodas Maskavas ielā 231.
1870.gadā nodibināja Jozefa Heindela alus darītavu “Livonija”. Pirmā pasaules kara gados uzņēmumu evakuēja, bet pirmās Latvijas Republikas laikā savu darbību atsāka kā Alus un iesalu rūpniecības akciju sabiedrība “Livonija”. 1945.gadā uz alus darītavas “Livonija” bāzes izveidojās alus darītava “Vārpa”, kas bija vienīgā medalus rauga ražotāja Baltijas valstīs. 1967.gadā “Vārpa” nodarbināja 149 strādniekus, kas ražoja alu, iesalu un sauso medalus raugu.
A. Caunes grāmatā “Rīgas Latgales priekšpilsēta pirms 100 gadiem” rakstīts: “Šī, no dzelteniem ķieģeļiem celtā ražošanas ēka, kuras vidusdaļa pacēlās sešu stāvu augstumā, sava apjoma un arhitektoniskās kvalitātes ziņā zīmīgi izcēlās citu tālaika fabriku vidū. Jauno ražotni apgādāja ar visjaunāko savas nozares aparatūru un mašīnām, saldēšanas un vārīšanas iekārtām. Uzbūvēja modernu pneimatisko iesalnīcu ar astoņiem cilindriem, kuros produkcijas apjoms sasniedza 225 000 pudu miežu. Rūpnīcā uzstādīja 175 zirgspēku lielu tvaika mašīnu. Tā darbināja arī vietējo elektrostaciju, kas deva gaismu visam uzņēmumam. Jaunā alus darītava ar spilgto elektrisko spuldžu gaismu valdonīgi izcēlās visā apkārtnē.”
Fabrikas teritorijā atradusies arī kafijas grauzdētava, kam ražošanas patents un tirdzniecības tiesības tika iegādātas no Katreinera iesala kafijas ražošanas uzņēmuma Minhenē. Bija ierīkotas arī elektriskās dzirnavas auzu malšanai, kas ražoja auzu pārslas Herkuless, auzu miltus un auzu putraimus bērniem.
Rīgas apgabaltiesa 2004.gadā Rīgas alus darītavu “Vārpa” pasludināja par maksātnespējīgu. 2007. gadā “Vārpas” ražotnes telpas iznomā “Alus avots”, kas reģistrējusi arī “Alus avota” filiāli “Vārpa”. “Alus avots” turpina ražot lielāko daļu “Vārpas” produkcijas, tostarp alu “Rīgas alus”, “Senču”, kā arī bezalkoholiskos dzērienus “Veselība” un “Zelteris”.
Adrese: Rīga, Maskavas iela 231
