Landzes baznīca

 

                                                                     (2021.gada foto)

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Foto 1925.gada žurnālā "Atpūta")

Vairāk kā 300 gadus vecā Landzes luterāņu baznīca atrodas gleznainā vietā pašā Ventas krastā. Ainavu baznīcas apkārtnē papildina senu liepu audze (kopumā te ir 7 dižliepas, resnākā koka apkārtmērs 6,4 m). Šo dižo koku dēļ vasarā baznīcu pilnā skatā gandrīz neiespējami nofotografēt.

Sākotnēji Landzes baznīca bija būvēta kā koka ēka, vēlāk to vairākkārt pārbūvēja, mūra baznīcu uzceļot 1701. gadā. Baznīcā atrodas ievērojamā Ventspils koktēlnieku darbnīcas meistara Nikolausa Sēfrensa baroka stilā darinātais altāris, kancele un ķestera pults. Pirmatnējais krāsojums nav saglabājies. Baznīcas ansambli veido mācītājmuiža, klētiņa un draudzes nams.

1925.gada “Atpūtā” teikts, ka Venta Landzes baznīcai pietuvojusies. Senāk upe atradusies pusversti no baznīcas, bet tagad tā esot jau 3-4 asis tuvu. Tāpēc ventas krasts tiekot nostiprināts ar akmeņiem.

“Ventas balss” 1936.gadā raksta: “Ir zināms, ka Landzē bijusi baznīca jau katoļu un ordeņa valdības laikos. Turpat bijusi arī mācītājmuiža, tikai ne tanī vietā, kur tagad, bet baznīcas otrā pusē. Upei ieskalojot krastu, 1790. gadā nācās mācītājmuižu pārcelt tajā pusē, kur tā tagad ir. Reformācijas laikā baznīca sabrukusi, bet 1567.gadā pavēlēts to atkal uzcelt. Pēc tam baznīca vairākreiz pārbūvēta: 1744., 1776., 1847.—1848. un 1878.gadā. Baznīcas iekšiene ievērojama ar kokgriezumiem rotāto baznīcas altāri, kuru ļoti mākslinieciski pagatavojis ventspilietis Nikolajs Seferenss ap 1700. gadu. Baznīcā ir kroņlukturis ar 1707.gada atzīmi un svečturis ar 1710. gada atzīmi. Mācītājmuiža ievērojama ar to, ka te darbojies par mācītāju no 1804.gada Kārlis Fridrihs Vilhelms Kalmeijers, kurš rakstījis “Latviešu Avīzēs” un sarakstījis lasāmu grāmatu bērniem ar virsrakstu «Bērnu mīļotājs». Šī grāmata iespiesta pie J. V. Stefenhagena Jelgavā 1825. gadā un par pateicības zīmi dāvināta trim dzimtskungiem: Zūru un Laides — Lambsdorfam, Venzavas — Rennem un
Leču — Koškulam. Divi raksti šai lasāmā grāmatā ir no Ārlavas mācītāja K. Hugenbergera un Dundagas mācītāja Rodes. Vēsturnieku aprindās vairāk ievērojams par šo Kalmeijeru ir viņa dēls, Jānis Augusts Teodors Kalmeijers, kurš dzimis 1809. gadā Landzes mācītāja muižā un pēc studijām Terbatā ceļojis uz Pēterburgu, Vāciju, Austriju un Šveici un no 1837. gada darbojies kā sava tēva adjunkts, bet no 1855.gada kā pilntiesīgs Landzes mācītājs. Šis Kalmeijers bijis vairāku vēstures un zinātnisku biedrību biedrs, piem. Rīgas vēstures un senatnes pētnieku biedrības. Ievērojams ar saviem vēsturiskiem vācu valodā sarakstītiem darbiem. Landze ievērojama arī ar to, ka šeit savus bērnības gadus pavadījis mūsu literatūrā pazīstamais “sirmais latviešu mīļotājs” Kārlis Hugenbergers, kura tēvs Landzē bijis mācītājs. Par šī «sirmā latviešu tautas mīļotāja» dzīvi Landzē Smiltenes K. Kundziņš kādreiz rakstīja : “Še uz pašas Ventas upes krastiem, lauku dzīves klusumā un jaukumā, mazais Kārlis uzauga un ieņemas savā dabā un saprātībā. Lieliski jauki brīži bērna prātam īpaši bija, kad pavasarī ledus sāka lauzties un kad Ventas ūdeņi līdzīgi vecās Ēģiptes Nīlas upei pļavas un laukus pārpludināja un auglīgus darīja.”

1939.gada aprīlī “Ventas balss” raksta: “Pagājušā nedēļā Landzes mācītājs J. Pilmanis, gribēdams iekļūt pa ārdurvīm baznīcas ģērbkambarī, atradis, ka tās no iekšpuses aizbarikādētas. Paredzēdams ļaunu, viņš cauri baznīcai devies ģērbkambarī. Te atklājies, ka ģērbkambarī iebiruši griesti, sadragādami un aprakdami zem gruvešiem jauno krāsni, masīvo ozola galdu, krēslus, griestu lukturi un citas mazāk vērtīgas mantas. Piecas milzīgās sijas, uz kurām griesti balstījušies, bijušas tik satrunējušas, ka nolūzušas līdz pat sienai, kā ar zāģi pārzāģētas. Draudzei nodarīti zaudējumi par apmēram 500 latiem. Atzīmējams, ka pēc pasaules kara baznīca ilgāku laiku atradusies nolaistā stāvokli. Dakstiņu jumts vairākās vietās laidis ūdeni cauri, tā ka slapjākā laikā baznīcas un ģērbkambara griesti bijuši pilnīgi izmirkuši. Pēc vairākkārtīgi izdarītiem remontiem, jumts tagad savests kārtībā, bet, kā redzams, griestu sijas jau tiktāl paguvušas satrunēt, ka vairs nespēj noturēt griestu smagumu. Ir dibinātas bažas, ka dažā vietā var iebrukt griesti arī baznīcas telpā, sevišķi tur, kur ūdens savā laikā visvairāk cauri sūcies. Vecie ļaudis zin stāstīt, ka nelaiķis mācītājs Resungs iesvētāmiem bērniem stāstījis teiku par baznīcas sabrukšanas paredzēšanu. Baznīcas pamati likti tumšajos viduslaikos, kad bijis paradums pamatā iemūrēt dzīvu cilvēku. Prasība bijusi tāda, ka šim cilvēkam vajadzējis labprātīgi atļaut sevi iemūrēt. Kad Landzes baznīcai likti pamati, šāda labprātīga cilvēka nav gadījies, un tādēļ tās pamatos ar varu iemūrēts kāds zemnieks. Tāpēc radies paredzējums, ka kādreiz baznīcai jāsabrūkot. Kad pirms desmit gadiem baznīcas mūriem tuvojās Ventas palu straume, ārdīdama ar katru gadu krastu, tad šī teika atkal tika vietējos iedzīvotājos stāstīta. Tagad, kad iebrukuši baznīcas ģērbkambara griesti, tā no jauna nākusi ļaužu valodās. Kā zināms, Landzes baznīcu, kā vecu senlaiku celtni, kura sevišķi bagāta ar senlaiku kokgriezumiem, savā zināšanā pārņēmusi pieminekļu valde un aizpērn izveda lielākus remontus baznīcas izdaiļošanā, tā ka tā var skaitīties par vienu no skaistākām baznīcām plašākā apkārtnē. Baznīcas padome lūgusi pieminekļu valdi steidzamības kārtā pārbaudīt baznīcas griestu stiprumu, lai novērstu varbūtēju lielāku nelaimi.”

Adrese: Ventspils novads, Piltenes pagasts, Landze (koordinātes - 57.237127, 21.627396 )