.JPG)
Par savu skoliņu laikrakstā “Pionieris” 1972.gadā raksta rakstnieks Jāzeps Osmanis: “Mana pirmā “īstā lielā skola” bija Ogresgala Ķēķa I pakāpes pamatskola. Tā atrodas pašā lielceļa malā starp Ķegumu un Ciemupi. Uz šo balto, skaisto celtni no Ķeguma ciemata piecus gadus es mēroju piecu kilometru garo ceļu. Ar šo skolu un pirma jiem skolotājiem Noriņiem saistās pirmās skolas atmiņas. Tie bija kara gadi... Varbūt tieši tāpēc tāds īpašs siltums pret skolotājiem, kas mūs loloja skolas paspārnē, mācīja mīlēt grāmatas, cienīt cilvēkus, kas pašos skarbākajos gados mācīja nezaudēt dzīves prieku. Ķēķa skoliņā pirmo reizi spēlējām «Sprīdīti», skandējām «Bukuragu», veidojām sienas avīzi «Skolas gaitas» .. . Skolotājs Noriņš, reizē skolas direktors, mācīja pirmajās divās klasēs, kas atradās vienā telpā. Viņš bija stalts, cienīgs vīrs ar sirmām uzacu un ūsu pacerēm. Kad viņš savā skanīgajā, noteiktajā balsī ierādīja burtus vai mācīja rakstīt, mēs, mazie grundulēni, savā nodabā «paslēpāmies» zem kuplajiem uzacu lokiem un domājām: kāpēc skolotājam ūsu apakšmala dzeltenīga? Zinātāji teica: «No pīpēšanas» . . . Bet šo «zinātāju» nebija daudz, jo skolotājs Noriņš bija stingrs .. . Viņam bija skaidrs, ļoti glīts rokraksts. Bet skolotāja Noriņa pati bija skaista, cienīga un stalta. Viņa mācīja trešo un ceturto klasi, izdeva grāmatas lasīšanai, mācīja vingri soļot. Pavadot uz mazajām ērģlelītēm, viņa mācīja mūs dziedāt. Viņas matu pīne bija cieši apvīta un sasprausta ap galvu. Pa to mūsu skatieni bieži vien lēkāja kā sienāži pa spodro skolas pagalmu . . . Te grūtajā pēckara gadā mēs varējam beigt arī piekto klasi. Pirmie skolotāji! Viņi mums bija kā otrie vecāki, kas mums atdeva sevi visu.
Ķilupīte vairs netek gar skolas galu. Tās gultne iztaisnota. Dzīves straume mūs katru aiznesusi tālu no Ogresgala. Bet pirmo skolas gadu atmiņas gultni nemaina. Tās plūst gar pašu sirdi.”
Adrese: Ogres novads, Ogresgala pagasts, Ciemupe (koordinātes - 56.769456, 24.673545 )
