Pantenes muiža (Panten)

 

                                                                      (2019.gada foto)

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                         (Levisu of Menāru dzimtas koks ZA vēstnesī 1996.gadā)

Jau 1434.gada dokumentos atrodams fogta Patricija de Lovisa of Menara (Patricius de Löwis of Menar) vārds. Menara ir Skotijas apdzīvota vieta, kur līdz mūsdienām saglabājušās šīs dzimtas viduslaiku pils drupas. Dižciltīgo ģimeņu jaunākos dēlus karadienestam nolīga Eiropas valdnieki. Tā Zviedrijā kā algotnis nokļūst viens no šīs dzimtas pēcnācējiem Leitnants Vilhelms (? - 1645). 1630.gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs viņam piešķīra Pantenes un Nurmižu muižas Vidzemē. Vēlāk ģimene ieguva arī citus īpašumus Latvijas un Igaunijas teritorijās. Laika gaitā dzimtas uzvārds locīts dažādos veidos, bet bedzot paliek pie “von Löwis of Menar” varianta.

18.gadsimta beigās muiža pieder rātskungam Voldemāram Antonam fon Lēvisam of Menāram. (1741-1815), pēc tam dēla Morica bērniem. Īpašuma vērtība ir ap 20 000 sudraba rubļiem. Levisa pēcnācējiem šī muiža pieder joprojām. Mūsdienās no muižas saglabājušās tikai drupas. Muiža bijusi varena: ar 99 istabām un vairākiem tornīšiem.

1927.gadā izdotajā grāmatā “Mazsalaca” par Pantenes muižu teikts: “Pantene ordeņa varas beigās atradās Vīganta Šarenberga atraitnes īpašumā. 1585. g. karalis Stefans Panteni atdāvina Vidzemes fiskālam Baltazaram Šnellam, no kura Pantene dabūjusi arī savu “Šnellenes" nosaukumu, kādu sastopam vecos rakstos. Muiža zviedru laikos redukcēta un 1630. g. Gustavs Ādolfs to atdāvinājis majoram Lijsam vai Laijsam, kura pēcnācēji pārdēvējās par Lovis-of-Menariem. L. of-Menariem muiža piederēja līdz agrārreformas ievešanai Latvijā. “

Adrese: Valmieras novads, Sēļu pagasts, Pantene (koordinātes - 57.865913, 25.206355 )