(Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Nurmuižas mācītājmājas projekta autors ir no Berlīnes ieceļojušais arhitekts Teodors Zeilers (Seyler). Ēkas būvmets un tāme izstrādāta 1887. gadā. Arhitekta darbi realizēti galvenokārt Kurzemē. Nurmuižas mācītājmāja ir viens no piemēriem eklektisma (historisma) stila ieviešanā Kurzemes pastorātu arhitektūrā.
2002. gadā Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas pārstāvji kopā ar draudzes mācītāju E. Bērziņu
apsekoja mācītājmāju. Tika secināts, ka ēkā nelikumīgi tiek apdzīvota viena
telpa, pārējās stāvēja tukšas. Pamati bijuši apmierinošā stāvoklī, sienām
vietām nodrupis apmetums, pusei ēkas vēl padomju laikā, lai to glābtu, uzliktas
savilces. Dārza pusē jumta stāvā daļēji iebrukuši griesti un bojātas jumta
konstrukcijas. Sliktā stāvoklī atradusies veranda, kuras logos nav bijis
stiklu. Tomēr dažas durvis ēkā saglabājušās oriģinālās, ar vecām kaltām eņģēm”
2006. gadā mācītājmāja joprojām bija draudzes īpašums. Šajā laikā ēka jau
ilgstoši stāvēja neapdzīvota. Vienīgais darbs, kas bija paveikts, — tā
norobežota ar lentu, jo likās bīstama. Minētā gada aprīlī vietējie jaunieši
uzsāka ēkas nojaukšanu! Patvaļīgi tika likvidētas jumta izbūves, nojauktas
kāpnes, starpsienas, izlauztas vēl atlikušās durvis, izdemolētas telpas.
Nojaukta, proti, iznīcināta arī veranda galvenajā fasādē. Un tas viss bez
jebkādas atbildības, nerēķinoties ar pastāvošo likumdošanu šādos jautājumos!
Vai tiešām sāka atkārtoties 20.gadsimta 60. gadi, kad nežēlīgi tika postītas
baznīcas, masveidā iznīcinātas to mākslas vērtības?
Šodien no mācītājmājas palikušas drupas un postaža. Vietām sagāzušās pat
ārsienas, iegruvuši pārsegumi un pagraba velves, apkārt mētājas ķieģeļi un
būvgaldniecības liecības. Iekšpusē vēl var redzēt, ka sienas bija apmestas uz
skaliņiem, pārseguma sijās atradās gropes dēļu klājam jeb t. s. melnajiem
griestiem. Tuvojoties ēkai, tukšās logailas, caur kurām redzamas debesis, mēmi
raugās pretim nācējam. Nedaudz labāks stāvoklis ir vairākām citām muižas ēkām.
Kādā no tām, kas atrodas tuvu pie mācītājmājas, viens gals vēl apdzīvots, laukakmeņu
kūts vairs netiek izmantota, bet garā kalpu māja arī ir tikai daļēji apdzīvota.
Tā raksta arhitekts Jānis Zilgalvis 2019.gadā - http://www.lasproceedings.lv/wp-content/uploads/2019/08/2_Junis_Zilgalvis.pdf
. 2021.gadā aina ir vēl bēdīgāka. Man nepaveicās tur aizbraucot laikā, kad
kokiem vēl ir lapas. Cauti lapotnei vīdēja tikai atsevišķi ēkas fragmenti.
Droši vien citā gadalaikā šī postaža būtu labāk redzama.
Adrese: Talsu novads, Laucienes pagasts, Lauciene (koordinātes - 57.212387, 22.760304 )
