(Sludinājums 1938.gada "Brīvā zemē")
Vecpiebalgas dzirnavas ir vienas no vecākajām literatūrā minētajām Vidzemes dzirnavām. Izsekojot datiem literatūrā, redzams, ka dzirnavas darbojušās jau pirms 1600. gada, jo citādi tās nebūtu minētas kā nopostītas 1601. gada sarakstā. Dzirnavas ir uzceltas uz 1,2 kilometrus garās Orizāres upītes, kas iztek no Ineša ezera un ietek Ogres pietekā Sustalā. Upītes dabiskais kritums ir apmēram 10 m, tāpēc dzirnavu dambis ir ļoti augsts. Sākotnēji dzirnavas ūdeni saņēmušas no Ineša ezera, iespējams, arī no Tauna. Viena no Pīlēm (Pīļupēm), kas savieno Ineša un Tauna ezeru, varētu būt veidojusies dabiski, bet pārējās divas ir izraktas kā taisni grāvji, lai palielinātu ūdens padevi dzirnavām. Tagad tās ir aizsērējušas un jaunākās kartēs vairs nav atzīmētas, bet dabā vēl izsekojamas.
1930-os gados īpašnieks Eduards Kalniņš.
1948.gada “Cīņa” raksta: “Vecpiebalgā tuvākā laikā paredzēts uzcelt elektrisko spēkstaciju. To cels pie Vecpiebalgas dzirnavām, kur saplūst lielas neizmantotas ūdens bagātības. Jau tagad dzirnavas dod elektrību tuvākai apkārtnei. Izstrādā spēkstacijas projektu un maksas aprēķinu. Spēkstacija dos elektrību pagastam un apkārtnei.”
Mūsdienās – viesu nams.
Adrese: Vecpiebalgas novads, Inešu pagasts (koordinātes - 57.016657, 25.831136 )
