Izdevumā “Jaunpiebalgas dziedāšanas biedrības 50 gadi”, kas izdots 1935.gadā, raksta: “1890.gadā Jaunpiebalgas pagasts ir uzcēlis lielu pagasta namu ar prāvu sapulču zāli otrajā stāvā. Pagasta rakstvedis J.Orniņš ir Jaunpiebalgas dzirdāšanas biedrības piekritējs, ilggadīgs revidents (sākot ar 1891. g.) un vēlākais režisors. Ar viņa starpniecību tad arī panāca vienošanos starp biedrību un pagastu, pēc kura biedrība 1894.gadā izbūvēja sev otrā stāvā telpas, izlietojot sapulču zāli un vēl neizbūvēto telpu bēniņos, blakus zālei. Nācās izlauzt zāles kapitālsienā milzīgu velvētu lūku, lai savienotu zāli ar skatuvi; tāpat biedrība izbūvēja trepes uz skatuvi. Būves darbus veica Jēkabs Lāčgalva par 380 rb.; krāsošanas darbus izpildījis kāds J. Bahmanis no Cēsīm par 69 rb. 50 kap. Jaunās telpas jau lietotas 1895. g., jo biedrība šai gadā jau maksā pagastam īri 10% no izrīkojumu tīra ienākuma; īres nauda pēc šādas norunas pastāvējusi līdz 1917. g. pārgrozībām. Kā pašu pirmo lugu izrāda A. Alunāna „Kas tie tādi, kas dziedāja" 1895. vai 1896. g.
1919. g. 11. marta biedru sapulces darba kārtībā jautājums par biedrības mantas nodošanu Strādnieku klubam un pašas Dziedāšanas biedrības likvidēšanu. Sapulce nolēmusi uzdot valdei biedrības mantu - skatuves iekārtu, klavieres, sēdekļus u.c. nodot vietējam Strādnieku klubam, sastādīt biedrības gada pārskatu un sasaukt pilnu sapulci Dziedāšanas biedrības formālai likvidēšanai. Vai tāda mantas nodošana un biedrības likvidēšana arī patiesībā notikusi, par to nav uzglabājies nekādu ziņu. Tikai nu faktiski biedrība bija stipri sašķobīta: kapitālus aprija krievu naudas devalvācija, mantu izvazāja dezorganizētās karaspēka daļas un gandrīz katrs, kam to gribējās. Darbinieki bija izklīduši, biedri samulsuši un pa daļai saistījušies citās organizācijās. Kad atkal atspīdēja miera saulīte, tad atlikušo darbinieku priekšā nostājās jautājums, vai iespējams satriekto biedrības organismu atdzīvināt un kā to izdarīt.”
Vēlāk visas biedrības Jaunpiebalgā apvienojas un uzceļ Jaunpiebalgas biedrību namu. Tagad ēka pārveidota part kultūras namu. Bet Jaunpiebalgas pagasta namā padomju okupācijas gados bija izpildkomiteja (līdz 50-iem gadiem,) tautas nams, Gaujas bibliotēka (līdz 2003.) un kopsaimniecības „Kaļiņins” valde, kopmītnes. Mūsdienās – dzīvojamā ēka.
Adrese: Jaunpiebalgas novads, Jaunpiebalgas pagasts, Abrupe (koordinātes - 57.143010, 25.986208 )
