30.12.20

Bērzes muiža (Bērzmuiža, Bershof)

 









                                             (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1492. gadā, kad Livonijas ordeņa mestra delegācija no Kuldīgas  cauri Dobelei atgriezās uz Rīgu un Bērzes muižas pārvaldnieks pa nakti uzņēma un izmitināja mestra delegāciju.

 17.gadsimta sākumā tā pieder pie hercoga Jēkaba audžumātes Elizabetes-Magdalenas muižām, un hercoga Jēkaba laikā Bērzmuižu min bieži. Kad 1660.gadā hercogu Jēkabu atsvabina no zviedru gūsta, 9. jūlijā to Bērzmuižā sagaida Kurzemes kanclers, muižniecība un karaspēks.
Bērzmuižā hercoga Jēkaba laikā ierīko linu austuvi  un etiķa vārītavu; Bērzmuižai jāsūta arī klaušinieki uz Klīves kaļķu cepļiem.
Privātās muižas, kas nodibinājās Bērzmuižas novadā jau ordeņa laikā, ir Līvbērzes muiža, kas atradās Līvenu rokās, un Udzes muiža, ko ordeņa mestrs H. von Brigenejs izlēņo kādam Šēļķinam, kas nepieder pie muižnieku kārtas. Udzi 17.gadsimta beigās hercogs atpērk no Torka par 30.000 markām, tāpat arī kroņa rokās vēlāk pāriet atpakaļ Šķibes, Kreijas, Ķebes un Lustes muižas, tā kā ap Bērzmuižu rodas vesala rinda mazu kroņa muižu, un Bērzmuižai paliek tikai viens liels kaimiņš - Līvbērzes īpašnieks Līvens.

Abas muižas sākumā saucas par Bērzēm, un abas arī ir sākumā saistītas ar kopēju baznīcu Līvbērzes robežās, tagadējo Līvbērzes katoļu baznīcu, kas līdz 1734.gadam ir luterāņu Bērzes - Sāmektes baznīca (Sāmekte agrāk  bija Bērzes lejas gals). Pats vārds Līvbērze rodas jau vēlāk, no Līvenu Bērzes, un Līvbērze nav nekas cits, kā no vecā Bērzmuižas, respektīvi, Bērzes novada atdalīta daļa. Abas šī novada daļas vieno vecā Bērzes upe, kas 18. gadusimteņa pirmā pusē maina savu virzienu, un izrauj jaunu ceļu uz Upes muižu. Vēl 1728.gadā Rente ir muižas zvejnieks, un Bērze tek gar Rentēm pa tā saukto Vecupi uz Līvbērzi, un šīs vecās upes krastos arī atradās Bērzes novada visvairāk apdzīvotais apgabals. 19.gadusimtenī Bērze pat pazaudē savu ieteku Lielupē, un tās ūdeņus novada pa kanālu Svētē. Bijušo Bērzes lejas galu atdzīvina tikai viņas bijušās pietekas: Gaurata, Pienava un Džūkste.
No pārējiem tagadējā Bērzmuižas pagastā neietilpstošiem kaimiņiem visciešākās saites Bērzmuižai ir ar Sīpeli, un visā 19. gadusimtenī pastāv apvienotais Bērzes - Sīpeles pagasts, kura valde atrodas Sīpelē. 18.gadsimtā Bērzmuižai piedala klāt kā blakus muižu Kreijas muižu, ko vēlāk gan atkal padara par patstāvīgu, pievienojot Kreijas muižai klāt vairāk kā trešdaļu no Bērzmuižas vecajiem saimniekiem. Arī Šķibes astoņiem saimniekiem 19.gadsimta pirmā pusē pievieno abas Ķebes, lai kaut cik uzlabotu šīs muižas bēdīgo stāvokli. Kad nodibinājās pirmās pagasta tiesas, tad Bērzmuižas pagasta tiesai bija padoti Bērzmuižas, Sīpeles, Udzes, Lustes, Sprigauļu, M.Mežamuižas, Drukas muižas, Šķibes un Bērzes-Sīpeles mežkunga muižas pagasti, un šī tiesa apkalpoja visus bijušos Bērzmuižas un Sīpeles novadus, izņemot Līvbērzi.
Pēc galīgās pagastu izveidošanas 19.gadsimta beigās un Sīpeles pagasta atdalīšanas no Bērzmuižas, Bērzmuižas pagastā ietilpst vecie Bērzmuižas, Udzes un Mazās Mežamuižas pagasti.

Līdz mūsdienām Bērzmuižā saglabājusies 1857. gadā celta klēts un vēl viena 19. gadsimta vidū celta klēts. Pēc Latvijas agrārreformas Bērzes muižas centru kopā ar 31 hektāriem zemes ieguva ģenerālis Ludvigs Bolšteins, kura uzceltās mājas "Saulieši" arī ir arhitektūras piemineklis.

Adrese: Dobeles novads, Bērzes pagasts, Bērze (koordinātes - 56.681582, 23.444728 )