20.gadsimta sākumā dzirnavās atradās Rīgā dibinātās baltvāciešu studentu korporācijas Rubonia vasaras mītne.
1959.gada “Padomju jaunatne” raksta: “Te atrodas viena no gleznainākajām vietām Rīgas pievārtē ar senlaicīgajām Beberbeķu dzirnavām, kas ierīkotas jau 17.gadsimtā, bet tagad sagruvušas. Netālu no bijušajām dzirnavām paceļas priedēm apaudzis paugurs — Skansteskalns, kur agrāk bijušas redzamas senu bateriju vietas. 1812. gada karā prūšiem Piņķu muižā bijusi nometne. Virzoties cauri Tīreļu purvam, prūšu karaspēkam uzbrukuši bruņoti latviešu partizāni — zemnieki. Cīņā kritis franču ģenerālis, kas apglabāts Beberbeķu dzirnavu ezera krastā. Vēlāk kapu atracis kāds dzirnavnieka kalps un atradis skaistus ieročus un greznuma lietas.”
1982.gada “Rīgas balss” raksta: “Beberbeķi atrodas ļoti tuvu Rīgai, bet krāšņās dabas ainavas, viļņotais reljefs, bagātās mežaudzes ar pamežu, dažādām koku un krūmu sugām, vecu priežu audzes, balto bērzu birzis pavasarī maigi zaļas, rudenī zeltaini dzeltenas, jaukais ezers - viss tas dod veselīgu atpūtu cilvēkiem dažādos gadalaikos. Protams, tā pirmsākumi un vēsture sniedzas senatnē. Tagadējā parka teritorijā jau 19. gadsimta vidū bija iekārtots dzirnavu dīķis un ūdens dzirnavas. Tagad tas par jaunu uzplūdināts, radies ezers ar nostiprinātām krasta malām. lerīkota nojume, peldvieta un kabīnes, kur var pārģērbties. Ezera krastā norādītas speciālas vietas ugunskuriem. Ezeru sevišķi pievilcīgu dara nelielās cirtaino bērzu birztaliņas krastos. Apsēsties un nolūkoties dabas krāšņumā aicina daudzie soliņi. Ezera vienā līcī ir romantisks tiltiņš. Parkā mājvietu atraduši vairāki krāšņi floras pārstāv ji, to vidū plakanais staipeknis, aug arī baltie ķērpji. Visiespaidīgākās tomēr ir 30 metru augstās priedes, kuras sasniegušas 150 gadu vecumu. Nesen iestādīti Mandžūrijas riekstu koki, sarkanie ozoli. Paredzēts jau tā bagāto veģetāciju papildināt ar jaunu ozolu un kalnu priežu audzēm. Lai saudzētu zemsedzi, vairākās vietās ierīkos kāpnes. Bet kādi dzīvnieki te mīt? Pastāvīgie iedzīvotāji šajā teritorijā ir kuplastes vāveres, sikspārņi, ūpji, zalkši un glodenes. Manītas arī odzes. No rītiem pie ezera padzerties nāk stirnas un aļņi. Daudz putnu, sevišķi zīlītes, strazdi, dzilnas, sīļi. Parka saimniekam iecirkņa meistaram Jānim Dubasam darba netrūkst. Pamazām rit labiekārtošanas darbi. Parka teritorija nav liela, tikai 302 hektāru. Nesen ierīkots trīs kilometrus garš ceļš no Jūrmalas šosejas uz parka aktīvās atpūtas zonu. Diemžēl vasaras sezonā darbiniekiem galvenokārt jānodarbojas ar parka apsardzību, jācīnās ar iekšējās kārtības pārkāpējiem. Apmeklētāju vidū ir cilvēki, kas joprojām nesaprot, ka plūkt krāšņās ūdensrozes, peldināt suņus, braukt ar automašīnām aizlieguma vietās nedrīkst. Beberbeķu parka teritorijā paredzēti vairāki īpaši aizliegumi. Te nedrīkst pieļaut nekādas ainavas īpatnību pārmaiņas un bojājumus. Ugunskurus drīkst kurināt un teltis celt tikai šim nolūkam paredzētās vietās. Ar transporta līdzekļiem braukt tikai pa norādītiem ceļiem un tos atstāt tikai stāvvietās.”
Mūsdienās bijusī dzirnavu teritorija nav pieejama, to liedzis privātīpašnieks.
Adrese: Babītes novads, Babītes pagasts, "Dzirnupes" (tā
kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē
atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 56.930063, 23.919923 )
