11.10.20

Īvandes ūdensdzirnavas

 



                                                     (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Īvandes ūdensdzirnavas ir cēlis barons Bērs 1842. gadā. Uz ēkas sienā iemūrēta akmens tas ir izlasāms vēl šodien. Kad pēc brīvvalsts likuma muižas pārgāja Latvijas īpašumā, dzirnavas piederēja Īvandes pagastam. Tās nomājis J. Ezernieks. Tolaik dzirnavās bija ierīkota arī maza elektrostacija, kas deva elektrību visam pagastam, nedaudz — pat kaimiņiem. Kolhozu laikos dzirnavās mala tikai lopbarības graudus. 1961. gadā beidza pastāvēt elektrostacija — izplēsa iekārtas, kaut kur noklīda inventārs. Bet 40 gadus Īvandes dzirnavās par melderi ir Kārlis Pētersons. Tā bija paklusa vieta. Tad stāvēja dīkā bīdeļu un putraimu skrejas. Nebija nekādas vajadzības malt maizes labību. Ja savu svarīgāko, maizes devēja, darbu dzirnavas beidz, tās lēnām mirst. Tā jau arī notika tad, kad tīrumus masivizēja, lauku sētas nīcināja, rūpalus  pameta sabrukšanai. Kādreiz Īvande bija tikai viens iecirknis plašajā Ēdoles kolhozā. Par laimi, toreizējais priekšsēdētājs Jānis Liņķis saprata to, ko melderis neizteica vārdos. Viņš līdzēja paremontēt un uzturēt dzirnavas. Tās ir bijušas savdabīgs saimnieciskās dzīves pulkstenis — jo nesaprātīgāk centralizētāji rīkojās, jo bēdīgāk klājās vecajiem rūpaliem. Tos varmācīgi pārvērta par izpriecu vietām — krogiem, somu pirtīm, viesu namiem. Pašlaik Īvandes dzirnavas ir tā vieta, kur nu jau gadus četrus kurzemnieki vedot malt maizes labību. Dzirnavas atkal ir kļuvušas vajadzīgas. Tam ir dažādi iemesli. Zemnieks netic, ka tie milti, ko viņš dabū pretī par saviem graudiem lielajos labības kombinātos, ir tik labi kā viņējie. Te, lūk, katrs pats atved savus graudus, saber dzirnās, parauga, kā siltais malums, balts un smaržīgs, no «zābaka» sijājas maisos. Lauku maizes ceptuves tagad cenšas pirkt tieši mazajās dzirnavās maltus miltus, tad ir droši, ka maizīte būs garda īvandes malēji pārdodot miltus arī Kuldīgas ceptuvei. Lauku saimnieks pamazām atrod no domas, kas zemnieku bendēja kolhozu laikos — ražot vairāk un vairāk.” (Lauku avīze, 08.10.1993)

Adrese: Kuldīgas novads, Īvandes pagasts, Īvande (tā kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit - 56.991322, 21.762592 )