(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Muižas pils senāk)
Bruņinieku muiža. Aizdzire tāpat kā daudzas citas muižas ir pakāpeniski izaugusi no daudziem maziem lēņiem. 1397. gadā pēc Kursas lēņu tiesībām Villa Assensirn piešķirta Heinriham Mustem. Viņa vārdu nes arī viena no piecām Aizdzires pusmuižām - Mustene. Līdz 18. gadsimta vidum muižas saimnieki vairākkārt mainījušies, bet no 1714. gada, kad muižas mantiniece Agnesa Hilzena apprecējusies ar vēlāko Piltenes prezidentu Ernstu fon Koskulu, muiža līdz pat tās atsavināšanai piederēja Koskulu dzimtai. Pēdējais muižas īpašnieks no 1912. gada bija apriņķa maršals grāfs Aleksandrs von Koskuls.
Muižas kungu māja celta 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Muižā darbojās vējdzirnavas, ķieģeļu ceplis, kaļķu dedzināmā krāsns, audzēja Ostfrīzu šķirnes liellopus.
Pēc agrārreformas Aizdziri sadalīja 125 saimniecībās un pēdējais Koskulu dzimtas pārstāvis līdz 1939.gadam saimniekoja neatsavinātajā Teņņu pusmuižā. Bijusī muiža bija iekārtota kā paraugsaimniecība ar rožu alejām , tenisa laukumiem, kūtij barību piegādāja pa sliedēm. Saimniecība nebija rentabla un to pēc zemes reformas izrentēja Krišam Jirgenam, Fricim Hermansonam un Maksim Eglītim sēklas tīrīšanas un vaislas punkta iekārtošanai, sakņaugu sēklu audzēšanai. 1930. gadā Kandavas pagasta valde bija iecerējusi centrā ierīkot lauksaimniecības skolu. Iecere nav realizēta.
No 1937.gada līdz 1944.gadam muižā dzīvoja Broderu ģimene, jo Alberts Broders to bija saņēmis kā pateicību no valsts, saņemot arī Lāčplēša ordeni. Padomju okupācijas laikā viņš tika apcietināts un nošauts.
1952.gadā muižas ēka pārbūvēta par dzīvokļiem.
Otrā
pasaules kara laikā vācu iestādes Aizdzires muižā un apkārtnes mājās bija
nometinājušas krievvalodīgos iedzīvotājus no Pleskavas un Novgorodas
apgabaliem. Daudzi no tiem palika strādāt padomju saimniecībā
"Valdeķi", ko 1945. gadā izveidoja Aizdzires muižas centrā. Muižas
saimniecības ēkās tika ierīkotas fermas. 1969. gadā padomju saimniecība
"Valdeķi" pievienota Kandavas sovhoztehnikumam.
Tagad ēka izpostīta, pamesta un gandrīz sabrukusi. Izpostītas arī Koskulu
dzimtas kapenes. Aizaudzis arī savulaik visai plašais ainavu parks. 2013.gadā
tā kārtējo reizi pārdota, šoreiz kādam ārzemniekam, kuram esot nodoms visu
muižu atjaunot un savest kārtībā. Apmeklēju muižu 2020.gadā. Nekas tur netiek
darīts. Tikai lentas aizvilktas priekšā piebraucamajiem ceļiem. Pils logi bez
stikliem, daži aiztaisīti ar plēvēm. Viss ieaudzis nezālēs un brikšņos.
Adrese: Kandavas novads, Kandavas pagasts, Aizdzire (tā kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 56.997274, 22.731713 )
