Vānes baznīca

                                         (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

Pirmo baznīcu no koka 1573. gadā uzcēla Solomons Henings. Tagadējo mūra baznīcu 1654. - 1663. gadā būvēja viņa dēla Gotharda Heninga laikā. Baznīcas būvēšanas laikā tapuši arī unikāli sienu gleznojumi. Ēka atjaunota 1789. gadā, kad sienu gleznojumi aizkrāsoti. 1839. gadā Aizupes muižas īpašnieks Pauls fon Hāns un viņa sieva baznīcai dāvinājuši jaunas ērģeles.

Latvijā Vānes baznīca pazīstama ar krāšņajiem 17.gadsimta baroka siena gleznojumiem, kas ilgu laiku bijuši slēpti cilvēka acij, jo baznīcā veikti vairāki remonti. Tie ir unikāli Latvijas mākslas vēsturei, kas pietiekami labi saglabājušies un redzami diezgan lielā  platībā.

Pie baznīcas uzstādīta piemiņas zīme apkārtnē kritušajiem nacionālajiem partizāniem.

“Latvbijas vēstnesis” 1999.gadā raksta: “Šajos Vasarassvētkos Vānes baznīcai apritēja 425. gadskārta. 1969.gadā draudzi piespieda Dievnamu atstāt. Ērgeles nopostīja, solus sazāģēja. Rundāles pilī  saglabājusies altārglezna, daļa altāra, kristāmtrauki. vitrāžas. Par baznīcu kā arhitektūras pieminekli astoņdesmito gadu beigās ieinteresējās Ojārs Spārītis, kura vadībā notika pirmās talkas. Tam sekoja citi inteliģences pārstāvji, uz Vāni strādāt brauca studentu celtnieku vienības. Darbus vadīja celtnieks, vēlāk arī draudzes priekšnieks Ēriks Šterns. Pirmais dievkalpojums notika 1989. gada vasarā. To noturēja prāvests Viesturs Pirro.
Gatavojoties baznīcas jubilejai, no Rundāles atveda altārgleznu. Bet vānenieki Jānis Gailums un Normunds Pilenieks darināja jaunu kanceli. Svētku dievkalpojumu kopā ar Viesturu Pirro vadīja arhibīskaps Janis Vanags. Šajā svētku reizē tika kristīti divi jaundzimušie, iesvētīti seši jauni draudzes locekļi un salaulāts viens pāris. Dievkalpojumu kuplināja Vānes, Zantes un Matkules jauktā kora “Amula" dziedājums.”

Adrese: Kandavas novads, Vānes pagasts, Vāne