13.gadsimtā šeit dzīvoja lībieši un vietu sauca par Koldesselli – smilts kāpu kalnu, ko ienācēji krustneši pārdēvēja par Kolceni. Kā pirmais līvu Kubeseles pilsnovada Kolcenes muižas īpašnieks 1574. gadā zināms Turaidas pārvaldnieks un rakstvedis Jānis Bīrings. Viņš šo muižu ieguva par varonību Livonijas kara laikā, atbrīvojot Straupes, Turaidas un Cēsu pilis no Ivana IV karaspēka un no viņa uzvārda cēlās vietas nosaukums Bīriņi (Büringshof). Bīriņa muižai piederēja Eikaži un vēl seši zemnieku ciemi. Zviedru Vidzemes laikā par muižas īpašniekiem kļuva Johans Hinderzons Reiters (1639), Rīgas birģermeistars Johans Flīgelns, Samsonu dzimta (no 1662). Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai par muižas īpašnieku kļuva Kārlis Frīdrihs Mengdens (1725—1782). Mengdens uzceļ jaunu kungu māju zviedru baroka stilā un vairākas muižas saimniecības ēkas. Saimniecība uzplaukst. Baronam Mengdenam uzaug divas meitas, kas abas apprec brāļus Mellinus no Igaunijas un manto Bīriņu muižu. Ludvigs Augusts Grāfs Mellins bija ievērojams sava laika sabiedriskais un politiskais darbinieks, Krievijas ķeizaram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un pat tautasdziesmu vācējs. Kā kartogrāfs viņš bija pazīstams ar ilgstošu darbu pie Latvijas un Igaunijas topogrāfiskajām kartēm kopā ar J.V. Krauzi. 1793.-1795.gadā tika pārbūvēta Bīriņu muižas kungu māja. 1813. gadā muižu ieguva Mellina znots Aleksejs fon Pistolkorss, bet viņa dēls Augusts fon Pistolkorss 1857.-1860.gadā veica jaunas muižas kungu mājas celtniecību pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822—1877) projekta un savai mīļotajai sievai Emīlijai fon Herderai izveidoja Emīlijas parku. Fon Pistolkorss bija apprecējis Pēterburgas baņķiera L.fon Štiglica audžumeitu un ieguvis milzīgu kapitālu, ko nolēma ieguldīt modernas pils būvē. Šeit bija Vidzemes muižās līdz tam nepieredzēti plašs vestibils ar divpusējām koka kāpnēm, kas savā vērienīgumā pārspēja pat daudzus tā laika Rīgas sabiedrisko ēku vestibilus. Pilī glabājās liela gleznu kolekcija. Augusts fon Pistolkorss savā īpašumā iegūst arī Neibādi, tagadējos Saulkrastus, un veido tur kūrortu, būvē skolu un arī balto baznīcu, izbūvē ceļu uz turieni.
Pēc 1886. gada viņa dēls Aleksandrs veica plašus muižas pārbūves darbus, izbūvēja ceļus un turpināja attīstīt Neibādi. 20. gadsimta sākumā pēc arhitekta R.H.Cirkvica projekta Bīriņu muižas kungu nama fasāde tika vienkāršota.
1917.gadā pilī uz vienu nakti atkāpjoties apmetās krievu kazaki. Vienā naktī pils iekšpuse tika izdemolēta līdz postažai.
Pēc 1920. gada agrārās reformas muiža tika nacionalizēta un piešķirta Rīgas grāmatrūpniecības slimokasei, kas 1926. gadā tajā ierīkoja atpūtas namu "Grāmatnieki". Pēc Otrā pasaules kara līdz 1995. gadam pilī darbojās ārstniecības iestāde, uz kuru dodas atpūtnieki no visas Padomju Savienības ārstēt astmu un sirds slimības. Šajā laikā pils interjers iegūst padomju ideoloģiju atspoguļojošus gleznojumus. No 1993.gada Bīriņu pils saistīta ar Jāņa Vimbas (1937-1997) vārdu. Viņš atdzīvināja pili un izveidoja to tādu, kādu to redzam šodien. Jānis Vimba bija Nītaures dzirnavnieka dēls. Viņš ieguva augstāko inženiera izglītību un strādāja vadošos amatos kolhozos “Ezerciems”, “Ādaži”. Viņš savu ieguldījumu devis arī Ķempju ūdensdzirnavu, Āraišu vējdzirnavu, Veidenbauma muzeja atjaunošanā.
No 2009. gada pilī filmēti ārskati latviešu televīzijas seriālam "Ugunsgrēks".
Adrese: Limbažu novads, Vidrižu pagasts, Bīriņi
