Muiža dibināta 1632.gadā, kad Kokneses amtmanim Heinriham Grīteram uzdāvināja vairākas zemnieku mājas pie gravas. Zviedrijas karalis Kārlis XI apstiprināja Heinriha dēla Heinriha Ernsta Grītera tiesības uz dzimtas īpašumu Rīteros. 17.gadsimta beigās muižu redukcijas rezultātā Rīterus Grīteru dzimtai atsavināja. 1712.gadā Krievijas valdība piešķīra Rīteru muižu Grīteru mantiniekiem. Pēc neilga laika 18.gadsimta sākumā muiža tika pārdota M.H. fon Vilkenam, kas to pārdeva armijas štāba ķirurgam G.Nīheiusam. 1743.gadā muižu nopirka A. fon Baijers un Rīteru muiža kļuva par Stukmaņu muižas pusmuižu. 20.gadsimta 20.gados muižas zemes kopplatībā 490 ha tika sadalītas 39 saimniecībās un zemes piegriezumos citām saimniecībām. Pēc 1940.gada administratīvā iedalījuma muiža atradās Rīgas apriņķa Pļaviņu pagastā. Rīteru muiža atradās lejpus Staburaga, Daugavas labajā krastā pie gleznainās Rīteru gravas, no kuras Daugavā no 23 metru augstuma šļācās Rīteru ūdenskritums, kam ūdeni gādāja Aizelkšņu dzirnavu dīķītis. Šobrīd muižas centra teritoriju klāj Pļaviņu HES ūdenskrātuve. Senākās ēkas šeit bija celtas jau 17.gadsimtā, bet muižas jauno koka kungu māju – gaisīgu, rotaļīgu kokgriezumu mežģīnēm apdarinātu Šveices stila villu 19.gadsimta beigās projektēja arhitekts V.Bokslafs.
Adrese: Pļaviņu novads, Klintaines pagasts, Rīteri, pārsvarā zem ūdens
