Aglonas ģimnāzija dibināta 1921. gadā,
pamatojoties uz arhibīskapa A. Springoviča rīkojumu. Līdz 1922. Gadam ģimnāzija
darbojusies Rīgas Arhidiecēzes kūrijai piederošā vienstāva koka ēkā. Jaunā
skolas mūra ēka, kas piederēja Rīgas Arhidiecēzes kūrijai, sākta būvēt 1928.gadā.
Skolas pirmsākumos tās nosaukumā nebija vārds “katoļu”, bet skolas zīmogā bija
Aglonas Dievmātes attēls. 1990-to gadu beigās notika plašas diskusijas par to,
kam tad skola galu galā pieder – valstij vai baznīcai un vai tās nosaukumā iekļaujams
vārds “katoļu”.
1996.gada “Neatkarīgā rīta avīze” raksta: “Atjaunotā Aglonas katoļu ģimnāzija (kura gan vēl nevar izmantot
darbam savā īpašumā esošās ēkas) ir oficiāli apstiprinājusi, ka
kultūrvēsturiskās un izglītības nozīmes ziņā tā turpinās Aglonas ģimnāzijas
vēsturiskās tradīcijas. 1940. gadā likvidētā ģimnāzija saņēma ievērojamu atbalstu
no valsts. Tolaik Aglonas ģimnāzijai bija nozīmīga vieta Latgales dzīvē un
kultūrā, un pašlaik skola cer šo nozīmi atjaunot.”
Ar ģimnācijas ēkas rekonstrukciju nodarbojas kompānija “Arhis”.
Kompānijas mājas lapā teikts: “Esošā ģimnāzijas ēka sastāv no 3
sabloķētiem apjomiem:- vecā ģimnāzijas ēka, kas katoļu ģimnāzijai celta XX gs pirmajā pusē;
- jaunā ēka – uzcelta XX gs otrajā pusē kā internāts vispārizglītojošajai skolai, kas savu darbību sāka vecajā ēkā;
- pāreja starp veco un jauno korpusu.
Rekonstrukcijas rezultātā ģimnāzijas ēku kompleksu plānots
pārvērst daudzfunkcionālā, kultūrizglītojošā centrā:
- vecajā korpusā paredzēta mūsdienīga konferenču centra un viesnīcu kompleksa ar atbilstošu infrastruktūru izveidošana;
- jaunajā korpusā paredzēts izvietot katoļu ģimnāziju ar barošanas bloku un dzīvojamo bloku pasniedzējiem;
- pārejā starp korpusiem tiks projektēta kapela, kura būs pieejama gan no konferenču centra puses, gan no ģimnāzijas puses.
- vecajā korpusā paredzēta mūsdienīga konferenču centra un viesnīcu kompleksa ar atbilstošu infrastruktūru izveidošana;
- jaunajā korpusā paredzēts izvietot katoļu ģimnāziju ar barošanas bloku un dzīvojamo bloku pasniedzējiem;
- pārejā starp korpusiem tiks projektēta kapela, kura būs pieejama gan no konferenču centra puses, gan no ģimnāzijas puses.
Pieguļošajā teritorijā ir paredzēta labiekārtota zona telšu
pilsētiņas ierīkošanai, kurā būs vieta 2000 svētceļniekiem.”
Fragmenti no prelāta, Dr.Kazimira Ruča atmiņas grāmatas
“Dzīve ar dievu”: “Pēc Zaķīšu pamatskolas beigšanas, 1931. gadā, iestājos
Aglonas ģimnāzijā, kas tolaik bija Latvijas katoļu baznīcas privātģimnāzija.
Izvēlējos to, lai pēc tam varētu iestāties Rīgas Garīgajā seminārā studēt
teoloģiju un kļūtu par priesteri. Toreiz ģimnāziju sauca par latgaliskuma un
katoliciskuma cietoksni. Neraugoties uz nosaukumu, trešdaļa skolotāju bija no
citiem Latvijas novadiem un turklāt luterāņi. Toreiz manā klasē bija apmēram
četrdesmit ģimnāzistu. Vairākums bija latgalieši, bet bija arī kurzemnieki un
zemgalieši. Manā klasē gadījās arī viens baltvācietis no Rīgas - tas bija
stipri latviskojies un luterānis. Toreiz ģimnāzijā nebija nekādu tautību un
konfesionālo aizspriedumu. Visi sadzīvoja un mācījās saticīgi un izpratīgi.
1934. gada 15. maijā notika Kārļa Ulmaņa apvērsums. Toreiz man bija jau astoņpadsmit gadu, mācījos pēdējā ģimnāzijas klasē. Pēc apvērsuma ģimnāzijām pielika klāt vienu mācību gadu. Arī Aglonas ģimnāzija kļuva par piecgadīgu mācības iestādi. Bet piektajam apmācības gadam vēl nebija skolas programmas. Skolotāji un ģimnāzisti garlaikojās. Bija daudz brīva laika. Mēs, ģimnāzisti, apvērsumu uzņēmām ar sajūsmu. Mana klase visi ģimnāzisti, sakāpuši uz soliem, dziedāja apvērsuma himnu "Lai līgo lepna dziesma." Nokāpām no soliem un atkal dziedājām himnu. Sajūsmai nebija robežu. Atskatoties vēsturē, jāsaka, ka prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsums 1934. gadā bija nepieciešams. Toreiz Latvijas Saeima bija vāja, bija vismaz divdesmit piecas partijas. Kaut kā tika panākta koalīcija, kas tad arī sastādīja valdību, bet valdība drīz tika gāzta. No otras puses, draudēja sarkano - boļševiku - apvērsums. Kārlis Ulmanis apcietināja savus pretiniekus, bet drīz tos izlaida no cietuma. Viņa režīms bija autoritārs, nevis diktatorisks. Kārļa Ulmaņa pielīdzināšana diktatoriem ir negodīga. Vēlāk pārmeta, ka prezidents negroza Latvijas Satversmi, kā tas bija apsolīts, un neatjauno vēlēšanas. Vai tas bija iespējams? Tiklīdz Ulmanis būtu mīkstinājis varu, tūlīt būtu sekojis cits apvērsums - ar sarkanās Krievijas iebrukumu. Prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsums bija nepieciešams ne tikai politisku, bet arī sadzīves apstākļu dēļ. Latgales partijas bija diezgan pretgarīdznieciskas. Kā pretstats tām tika nodibināta Kristīgo zemnieku partija ar bīskapu Jāzepu Rancānu priekšgalā. Un garīdznieki spēja pretoties citām pretgarīdznieciskām partijām, jo bija izglītoti. Kārlis Ulmanis ar 1934. gada 15. maija apvērsumu aizsteidzās boļševikiem priekšā. Asinis netika izlietas. Neviens netika nogalināts. Atceros, ka bīskaps Boļeslavs Sloskāns, ar kuru vēlāk ilgus gadus dzīvoju kopā Beļģijā, bieži man stāstīja, kā viņš apmainīts pret kādu Staļina aģentu, kurš jau agrāk bija iesūtīts Latvijā, lai veiktu sarkano apvērsumu. Tik tālu netika, jo Ulmanis aizsteidzās ar savu apvērsumu priekšā. Latvieši ieguva varu! Modrā Latvijas policija atklāja Staļina aģentus un tos apcietināja. Staļins gribēja savus spiegus dabūt laukā no Latvijas apmaiņas ceļā. Toreiz bīskaps B. Sloskāns bija Sibīrijas tālajos ziemeļos.
Bīskaps B. Sloskāns stāstīja, ka no viņa dzīvesvietas Sibīrijā līdz Krasnojarskas stacijai bijis liels attālums. Staļins licis bīskapu B. Sloskānu sameklēt un atvest uz Maskavu apmaiņai.
Bīskapa Sloskāna atbrīvošana sevišķi aizkustināja katoļus. Viņš apmeklēja arī Aglonas katoļu ģimnāziju. Toreiz man bija astoņpadsmit gadu, un mācījos ģimnāzijas pēdējā klasē. Visi ģimnāzisti sapulcējās skolas zālē. Pēc tam, kad bīskaps Sloskāns apmeklēja ģimnāziju, vēl vairāk jutu aicinājumu uz priesterību.
Kad mācījos Aglonas ģimnāzijā, tad skolai būvēja piebūvi. Pa sastatnēm esmu nesis augšā akmeņus. Ģimnāzijas priekšā, uz Cirīša ezera un Aglonas bazilikas pusi, bija dziļa, liela grava, netīra, dubļaina un ar krūmiem aizaugusi. Tālāk uz Ciriša ezera pusi bija uzkalns, ko mēs, toreizējie ģimnāzisti, norakām un ar ķerrām savedām zemi, lai piebērtu šo gravu. Es vēl piedalījos uzbēruma veidošanā, kas atradās ģimnāzijas priekšā. Otrā pusē ģimnāzijai auga lielas priedes, kuras nozāģēja un aizveda sagriezt dēļos - ģimnāzijas grīdām un griestiem. Bet palika milzīgi celmi, kurus vajadzēja izgāzt. Aprakām apkārt celmiem, apcirtām saknes un tad kopīgi izšūpojām un izgāzām. Tagad viena un otra puse skaisti apaugusi ar zāli, līdzena. Un tur var pulcēties ļaudis. Cik daudz nopūtu un sviedru toreiz izlēja kādreizējie ģimnāzisti - septiņpadsmit un astoņpadsmitgadīgie zēni!”
1934. gada 15. maijā notika Kārļa Ulmaņa apvērsums. Toreiz man bija jau astoņpadsmit gadu, mācījos pēdējā ģimnāzijas klasē. Pēc apvērsuma ģimnāzijām pielika klāt vienu mācību gadu. Arī Aglonas ģimnāzija kļuva par piecgadīgu mācības iestādi. Bet piektajam apmācības gadam vēl nebija skolas programmas. Skolotāji un ģimnāzisti garlaikojās. Bija daudz brīva laika. Mēs, ģimnāzisti, apvērsumu uzņēmām ar sajūsmu. Mana klase visi ģimnāzisti, sakāpuši uz soliem, dziedāja apvērsuma himnu "Lai līgo lepna dziesma." Nokāpām no soliem un atkal dziedājām himnu. Sajūsmai nebija robežu. Atskatoties vēsturē, jāsaka, ka prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsums 1934. gadā bija nepieciešams. Toreiz Latvijas Saeima bija vāja, bija vismaz divdesmit piecas partijas. Kaut kā tika panākta koalīcija, kas tad arī sastādīja valdību, bet valdība drīz tika gāzta. No otras puses, draudēja sarkano - boļševiku - apvērsums. Kārlis Ulmanis apcietināja savus pretiniekus, bet drīz tos izlaida no cietuma. Viņa režīms bija autoritārs, nevis diktatorisks. Kārļa Ulmaņa pielīdzināšana diktatoriem ir negodīga. Vēlāk pārmeta, ka prezidents negroza Latvijas Satversmi, kā tas bija apsolīts, un neatjauno vēlēšanas. Vai tas bija iespējams? Tiklīdz Ulmanis būtu mīkstinājis varu, tūlīt būtu sekojis cits apvērsums - ar sarkanās Krievijas iebrukumu. Prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsums bija nepieciešams ne tikai politisku, bet arī sadzīves apstākļu dēļ. Latgales partijas bija diezgan pretgarīdznieciskas. Kā pretstats tām tika nodibināta Kristīgo zemnieku partija ar bīskapu Jāzepu Rancānu priekšgalā. Un garīdznieki spēja pretoties citām pretgarīdznieciskām partijām, jo bija izglītoti. Kārlis Ulmanis ar 1934. gada 15. maija apvērsumu aizsteidzās boļševikiem priekšā. Asinis netika izlietas. Neviens netika nogalināts. Atceros, ka bīskaps Boļeslavs Sloskāns, ar kuru vēlāk ilgus gadus dzīvoju kopā Beļģijā, bieži man stāstīja, kā viņš apmainīts pret kādu Staļina aģentu, kurš jau agrāk bija iesūtīts Latvijā, lai veiktu sarkano apvērsumu. Tik tālu netika, jo Ulmanis aizsteidzās ar savu apvērsumu priekšā. Latvieši ieguva varu! Modrā Latvijas policija atklāja Staļina aģentus un tos apcietināja. Staļins gribēja savus spiegus dabūt laukā no Latvijas apmaiņas ceļā. Toreiz bīskaps B. Sloskāns bija Sibīrijas tālajos ziemeļos.
Bīskaps B. Sloskāns stāstīja, ka no viņa dzīvesvietas Sibīrijā līdz Krasnojarskas stacijai bijis liels attālums. Staļins licis bīskapu B. Sloskānu sameklēt un atvest uz Maskavu apmaiņai.
Bīskapa Sloskāna atbrīvošana sevišķi aizkustināja katoļus. Viņš apmeklēja arī Aglonas katoļu ģimnāziju. Toreiz man bija astoņpadsmit gadu, un mācījos ģimnāzijas pēdējā klasē. Visi ģimnāzisti sapulcējās skolas zālē. Pēc tam, kad bīskaps Sloskāns apmeklēja ģimnāziju, vēl vairāk jutu aicinājumu uz priesterību.
Kad mācījos Aglonas ģimnāzijā, tad skolai būvēja piebūvi. Pa sastatnēm esmu nesis augšā akmeņus. Ģimnāzijas priekšā, uz Cirīša ezera un Aglonas bazilikas pusi, bija dziļa, liela grava, netīra, dubļaina un ar krūmiem aizaugusi. Tālāk uz Ciriša ezera pusi bija uzkalns, ko mēs, toreizējie ģimnāzisti, norakām un ar ķerrām savedām zemi, lai piebērtu šo gravu. Es vēl piedalījos uzbēruma veidošanā, kas atradās ģimnāzijas priekšā. Otrā pusē ģimnāzijai auga lielas priedes, kuras nozāģēja un aizveda sagriezt dēļos - ģimnāzijas grīdām un griestiem. Bet palika milzīgi celmi, kurus vajadzēja izgāzt. Aprakām apkārt celmiem, apcirtām saknes un tad kopīgi izšūpojām un izgāzām. Tagad viena un otra puse skaisti apaugusi ar zāli, līdzena. Un tur var pulcēties ļaudis. Cik daudz nopūtu un sviedru toreiz izlēja kādreizējie ģimnāzisti - septiņpadsmit un astoņpadsmitgadīgie zēni!”
Adrese: Aglonas novads, Aglonas pagasts, Aglona, A.Broka iela 6
