Pirmās ziņas par Ēveles draudzi ir nedrošas teikas ļaužu mutē. Stāsta, ka pirmā baznīca draudzē bijusi pie Rencēnu pag. Pabēržu mājām. Šīs mājas tuvumā tekošo upīti sauc Kapu upe, jo te esot bijusi pirmā kapsēta. Pie Ķeižu Lašeniem esot bijis vecs dievnams. Veclaiku stāsti ziņo par vienu lūgšanas namu, kurš atradies tā sauktajā Ģertrūdes kalnā pie Jaunjērcenu muižas. Tur agrāk stāvējušas vējdzirnavas. Kaut cik vēsturiski drošas ziņas par šo draudzi atrodamas no 1566.gada. Poļu ķēniņš Sigismunds III 1605.gadā izdevis dokumentu von Hēvetam par Ēveles baznīcas atšķiršanu no Burtnieku un Valmieras draudzēm. Šinī draudzē tad nu darbojušies daudz mācītāju. Viens no ievērojamākiem tā laika mācītajiem bijis J.Lange, kurš daudz strādājis pie latviešu bībeles pārtulkošanas un kura laikā uzbūvēta Ēvelē koka baznīca ar salmu jumtu. Baznīciņa celta tanī vietā, kur pašreiz atrodas mācības māja. Baznīcai torņa nav bijis un tāpēc liepas zarā karājies baznīcas zvans. 1775.gadā no Dikļu draudzes uz Ēveli pārnāk mācītājs O.Hildebrandts, kurš jo rosīgi darbojies draudzē. Darbā viņam sevišķi izpalīdzīgs bijis ērģelnieks — skolotājs G. Neivalds, kurš pārnācis uz Ēveli no Burtniekiem. Neivalds godam pildījis arī skrīvera un tiesas vīra pienākumus. 1800.gadā paplašināta kapsēta, bet kad īsti kapsēta dibināta, par to ziņu trūkst. Mācītājs Hildebrandts miris 1819.gadā un apglabāts Ēveles kapos, 1811.gadā uzsākti jaunceļamās baznīcas būves darbi. Materiāls pievests tanī vietā, kur baznīca tagad atrodas. Stāsta, ka Ēveles muižas īpašnieks jaunās baznīcas būvei gribējis ierādīt un dāvināt pūrvietu lielu zemes gabalu muižas tīrumā, kalniņā, viņpus Poda kroga, kur tagad atrodas ārsta māja, tā kā lai baznīcas durvis būtu bijušas pret lielceļu un baznīca būtu jaukā vietā. Bet tam pretojušies tāpēc, ka akmeņi jau bijuši pievesti otrā pusē, kur tagad atrodas baznīca. 1814.gada jūlija mēnesī jaunceļamās baznīcas pamatos iemūrēja piemiņas plāksni. Mācītāja Hildebrandta pēctecis mācītājs Antons Bosse bijis liels mākslas cienītājs un pratis arī daudz ko no būvniecības: Jaunajā baznīcā pēc mācītāja plāna ticis gatavots altāris, kancele atradusies pār altāri. Altārbildi mācītājs gatavojis pats, jo ļoti labi pratis zīmēt un gleznot un šo darbu veicis 6 nedēļu laikā. 1820.gadā iesvēta jauno dievnamu. Iesvētīšanā ņem dalību ģenerālsuperintendents Sonntāgs un vairāki apkārtējie mācītāji. Iesvētītais dievnams bijis ļoti glīts, glītāks pat par daudz citām lielām un bagātām lauku baznīcām. Mācītājs A. Bosse bijis arī labs dārzkopis. Pie mācītāja muižas vēl tagad redzams viņa dēstītais un iekārtotais dārzs, kurš tagad diezgan paputējis. Šīs draudzes gans daudz karu vedis ar visādiem burvjiem un pūšļotājiem, kas nākuši no Ērģemes un Rūjienas draudzēm. A. Bossem seko viņa dēls mācītājs Jūl. Bosse. Pēdējais daudz strādājis draudzes labā, gādājis par nabagiem un cietējiem. Vēl tagad viens otrs no veciem ēveliešiem viņu atceras kā mīļu draudzes ganu. Viens no darbīgākiem un redzamākiem mācītājiem Ēvelē bijis māc. R. Meiers. Meiers nav bijis tas vīrs, kas varētu aprobežoties tikai ar rakstāmgalda darbu vien, viņš nodibina draudzē jaunekļu biedrību, pats viņā dzīvi līdzdarbojas, pamudinādams jauniešus uz čaklu un rosīgu darbu. Viņa laikā sarīkoti bazāri, priekšlasījumu vakari un izrīkojumi. Savāktie līdzekļi tiek lietderīgi izlietoti draudzes vajadzībām: uzcelta mācības māja, atjaunota kapsētas sēta un kapu vārti, Strenču miestā uzcelts lūgšanas nams. Jāpiezīmē, ka līdz 1934.gadam Ēveles dr. māc. apkalpoja arī Strenčus, jo pēdējie piederēja pie Ēveles draudzes. Sevišķi lielu nopietnību un gādību mācītājs piegriezis nespējnieku un vārguļu nama „Betānija" iemītnieku grūtā stāvokļa labošanai. Meiers gādāja ne tik par garīgo labklājību draudzē, bet arī neatteicās no līdzdarbības biedrībās: vairākus gadus sabija par Ēveles lauksaimnieku biedrības priekšnieku, cenzdamies veicināt lauksaimniecības un laukrūpniecības attīstību un uzlabošanu. No Ēveles mācītājs Meiers pārgājis uz Burtniekiem, 1935.gadā viņš izgājis pensijā, bet tomēr vēl izpilda Valmieras apriņķa prāvesta pienākumus.
Mācītājam Meieram seko mācītājs H. Bosse, kurš 1910.gadā, no Rīgas pārnākot, pieņem vietu dzimtenes draudzē. Apstākļi draudzē, kad strādāja H. Bosses tēvs un tēva tēvs, ir gluži citādi. 1905.g. revolūcijas gadi bija satricinājuši agrākās labās attiecības starp draudzi un mācītāju. Savstarpējā uzticība bija zudusi. Viena daļa draudzes pret mācītāju izturējās ļoti vēsi, pat naidīgi. Pasaules kara laikā šīs attiecības vēl vairāk paasinājās. Lielinieku varas laikā mācītājs bēg uz Rīgu, kur to tomēr lielinieki sagūsta un 1916.gadā noslepkavo. Mācītāji Bosses visi apglabāti Ēveles kapos. Vienu laiku Ēveles draudzei jāiztiek bez mācītāja, kamēr 1924.gadā ievēl Indriķi Volbergu. Viņš ir pirmais latviešu tautības mācītājs. Savā darbībā Volbergs ir izpalīdzīgs un sirsnīgs draudzes gans. Mācītāja Volberga laikā sevišķi tiek uzkopta kapsēta, kas agrāk atradās diezgan nolaistā stāvoklī. Uz mācītāja Volberga iniciatīvu nodibina draudzes dāmu komiteju, kura sevišķi daudz darījusi baznīcas un kapsētas ārienes un iekšienes uzkopšanai un izdaiļošanai. Vājās veselības dēļ 1936.gada maija mēnesī mācītājs Volbergs atstāj Ēveles draudzi un aiziet pensijā. Pašreiz Ēveles draudzei nav sava mācītāja, bet šinī gadā baznīcas padome domā ievēlēt jaunu mācītāju. (Brīvā zeme, 30.07.1936)
Adrese: Burtnieku novads, Ēveles pagasts, Ēvele
