Tagadējie Ineši (agrāk Vecpiebalgas centrs atradās tur, kur tagad Ineši, bet Inešu vārdā tas tika nodēvēts padomju okupācijas laikā) par novada galveno muižu kļūst 19.gadsimta sākumā, kad pabeidz celt plašo Šeremetjeva jeb Vecpiebalgas muižas kompleksu. Paši Šeremetjevi dzīvoja Pēterburgā un Maskavā un muižas pārvaldīja pilnvarnieki, kuri esot bijuši godprātīgi un gādājuši par zemniekiem. Dzīve muižā bijusi rosīga, jo zeme tur bijusi skopa un tādēļ tika apgūti citi amati – aušana, podniecība, tirdzniecība., kas pavēra plašākus apvāršņus un attīstīja uzņēmību.
Muižas kungu māja celta 1784.-1786.gadam. Tai klāt liels, labi iekopts parks. 1842.gadā tiek uzcelta arī pareizticīgo baznīca, bet draudzes locekļu skaits ir neliels. Vēlāk uzceļ arī latviešu biedrības namu, kura būvei Šeremetjevs esot atvēlējis zemes gabalu. Nams pastāv vēl šobrīd, bet baznīca uzspridzināta kara laikā un tagad redzamas vien drupas. Pils padomju okupācijas gados bijusi apdzīvota, bet nekas netika darīts tās uzturēšanas labā. Tā vismaz netika pavisam nolaista un nopostīta. 1992.gadā tika uzsākti vērienīgi pils atjaunošanas darbi.
Tā kā Vecpiebalgas jeb Šeremetjeva vai Ores muižai nav dots Inešu vārds, it bieži iebraucēji to meklē Vecpiebalgas pagastā, kurā atrod vien viduslaiku pils drupas. Viduslaiku pils celta 14.gadsimta vidū netālu no senlatviešu pilskalna, kuru dēvē gan par Grišku, gan Balgas un Veļķu pilskalnu un kurā līdz mūra pils uzcelšanai mitinājās arī novada pārvaldītāji. Pils bija pietiekami plaša un tika apdzīvota arī pēc Livonijas kara, bet pastāvēšanai punktu pielika Ziemeļu karš. Pētera I karavadonis Boriss Šeremetjevs pilnībā izpostīja Vidzemi, par ko arī ziņoja Pēterim I, ka te vairs nekā neesot ko postīt. Likteņa ironija, bet pēc 6 gadiem viņš par šo pašu zemi raksta Pēterim I lūgumrakstu, lai par nopelniem tam piešķir uz vecumdienām kādu namu Rīgā un Vecpiebalgu ar visām tai piederošajām muižām. Tā arī abas Piebalgas tam tika piešķirtas.
“Vai jūs esat bijuši tai viducī, kuru par Vidzemes serdi sauc, kur no viena kalna lejā un otrā augšā brauc, kur Vidzemes smukā upīte Gauja burbulēdama no pakalna iztek un kur šim ūdenim, kurš pēcāk kuģus un laivas nes, šai vietā vēl ar vienu soli pārspert var?” (rakstnieks un skolotājs Jēkabs Zvaigznīte, 1863.)
Starp citu, Zvaigznīte tiek uzskatīts par īsto “Mērnieku laiku” autoru, kura pierakstus brāļi Kaudzītes tikai pielabojuši.
Adrese: Vecpiebalgas novads, Inešu pagasts, Ineši
