18.04.20

Vārtājas muiža (Wartagen)






                                         (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kādā laika posmā te saimniekoja barons Šrēders.
1912.gada “Zemkopis” raksta: “Kronim Kurzemē pieder 196 muižas ar apmēram 58,000 desetinām zemes. Jau 1906. gadā Baltijas domēņu valde izlaida vietējiem zemniekiem šādu paziņojumu: Zemnieku ievērībai. Drīzumā sāks darbību pie Baltijas domēņa valdes komisija, kas taksēs un atliks no kroņa obroku gabalus, kurus izdos nomā bezzemes un mazzemes zemniekiem. Šim nolūkam nodomāts Vidzemē un Kurzemē no kroņa mežiem atšķirt 63,000 desetīnas.
Vēl jāpiezīmē, ka kroņa zemes gabalus sākumā nodomāts izdot nomā uz 12 gadiem, bet nomas noteikumos būs minēts, ka krietniem nomniekiem viņus izdos tālāk no jauna. Ja nomas laikā nomnieks būs uzcēlis vajadzīgās ēkas un ievedis kārtīgu saimniecību, viņš var lūgt pārdot zemes gabalu viņam par dzimtu.
Taču kroņa muižu un zemes gabalu izdalīšana vietējiem bezzemniekiem drīz tika noņemta no dienas kārtības, pateicoties kroņa muižu arendatoru aģitācijai, pie kam arī lieli nopelni piekrīt kādam latviešu kroņa muižas arendatoram un filozofijas dakterim. Taču tas neatbaidīja un nenogurdināja dažus enerģiskos censties pēc zemes. Uz 1900. gada 5. jūnija likuma pamata, kurš atļauj kalpu bezzemnieku sabiedrībām nomāt kroņa muižas bez torga, daži Gaviezes kalpi bij griezušies pie Baltijas domēņu valdes ar lūgumu tiem iznomāt Vārtājas kroņa muižu Kurzemē, ko domēņu valde arī darījuse, tiem muižu atdodama, sākot no 23. aprīļa 1902. gada. Taču kopējā saimniekošana bija neērta un neveiksmīga un kalpi, redzēdami, ka cirkulārs rāda domēņu valdes labvēlību, griezās pie tās ar jaunu lūgumu muižu sadalīt daļās, ko domēņu valde arī izpildīja. Muižas sadalīšana tika izdarīta 1. jūlijā 1907. gadā. Kalpi-nomnieki dabūja katrs no muižas zemes 12 desetīnas, pie kam pārejā zeme tika piešķirta tuvumā esošiem sīkgruntniekiem, kuru zemes platība caur to palielinājās uz apmēram 10 desetīnām katram. Ceļš, pa kuru gājuši Vārtājas nomnieki, gaiši rāda, ka pa to arī jāiet citiem bezzemniekiem, lai tiktu arī pie sava kaktiņa, sava zemes stūrīša.”
Bijuši arī krimināli notikumi. “Latvijas kareivis” 1926.gadā raksta: “21. novembrī Asītes pag. Egliena mežsarga 25 g. v. dēls Jukums Aktumanis nošāvis ar 2 revolvera šāvieniem Asītes pag. Vārtājas muižā dzīv. Līnu Anverker, 25 g. vecu.  Vainīgais apcietināts.”

Adrese: Grobiņas novads, Gaviezes pagasts, Vārtāja