Kādā laika posmā te saimniekoja barons
Šrēders.
1912.gada “Zemkopis” raksta:
“Kronim Kurzemē pieder 196 muižas ar apmēram 58,000 desetinām zemes. Jau 1906.
gadā Baltijas domēņu valde izlaida vietējiem zemniekiem šādu paziņojumu:
Zemnieku ievērībai. Drīzumā sāks darbību pie Baltijas domēņa valdes komisija,
kas taksēs un atliks no kroņa obroku gabalus, kurus izdos nomā bezzemes un
mazzemes zemniekiem. Šim nolūkam nodomāts Vidzemē un Kurzemē no kroņa mežiem
atšķirt 63,000 desetīnas.
Vēl jāpiezīmē, ka kroņa zemes
gabalus sākumā nodomāts izdot nomā uz 12 gadiem, bet nomas noteikumos būs
minēts, ka krietniem nomniekiem viņus izdos tālāk no jauna. Ja nomas laikā
nomnieks būs uzcēlis vajadzīgās ēkas un ievedis kārtīgu saimniecību, viņš var
lūgt pārdot zemes gabalu viņam par dzimtu.
Taču kroņa muižu un zemes
gabalu izdalīšana vietējiem bezzemniekiem drīz tika noņemta no dienas kārtības,
pateicoties kroņa muižu arendatoru aģitācijai, pie kam arī lieli nopelni
piekrīt kādam latviešu kroņa muižas arendatoram un filozofijas dakterim. Taču
tas neatbaidīja un nenogurdināja dažus enerģiskos censties pēc zemes. Uz 1900.
gada 5. jūnija likuma pamata, kurš atļauj kalpu bezzemnieku sabiedrībām nomāt kroņa
muižas bez torga, daži Gaviezes kalpi bij griezušies pie Baltijas domēņu valdes
ar lūgumu tiem iznomāt Vārtājas
kroņa muižu Kurzemē, ko domēņu valde arī darījuse, tiem muižu atdodama, sākot
no 23. aprīļa 1902. gada. Taču kopējā saimniekošana bija neērta un neveiksmīga
un kalpi, redzēdami, ka cirkulārs rāda domēņu valdes labvēlību, griezās pie tās
ar jaunu lūgumu muižu sadalīt daļās, ko domēņu valde arī izpildīja. Muižas
sadalīšana tika izdarīta 1. jūlijā 1907. gadā. Kalpi-nomnieki dabūja katrs no
muižas zemes 12 desetīnas, pie kam pārejā zeme tika piešķirta tuvumā esošiem
sīkgruntniekiem, kuru zemes platība caur to palielinājās uz apmēram 10 desetīnām
katram. Ceļš, pa kuru gājuši Vārtājas nomnieki, gaiši rāda, ka pa to arī jāiet
citiem bezzemniekiem, lai tiktu arī pie sava kaktiņa, sava zemes stūrīša.”
Bijuši arī krimināli
notikumi. “Latvijas kareivis” 1926.gadā raksta: “21. novembrī
Asītes pag. Egliena mežsarga 25 g. v. dēls Jukums Aktumanis nošāvis ar 2 revolvera
šāvieniem Asītes pag. Vārtājas muižā dzīv. Līnu Anverker, 25 g. vecu. Vainīgais apcietināts.”
Adrese: Grobiņas novads, Gaviezes pagasts, Vārtāja
