Valdemārs
Blankenburgs izdevumā “Treji vārti” 1988.gadā raksta: “Kad mans brālis neatkarīgās Latvijas sākuma gados
pielaikoja jaunpiešķirtās jaunsaimniecības vajadzībām Tadaiķu muižas bijušo
zirgu stalli, izrādījās, ka virs tā agrāk bijusi izbūvēta dzīvojamā telpa. Kā
vecāki ļaudis zināja stāstīt, tanī mituši zirgu pasta staļļa puiši. Toreiz
Tadaiķu kroņa muižā bijusi iekārtota pasta zirgu apmaiņas stacija, viena no
pirmajām līnijā Liepāja — Tadaiķi — Priekule (un tālākā ceļā uz Jelgavu un
Rīgu). Kad pasta rati braucienā no Liepājas bija sasnieguši Kalna riju ap
pusversti no Tadaiķu muižas, kučieris, pasta ratu vadītājs, pūtis taurē. Tas
bijis signāls zirgu puišiem atpūtināto zirgu pāri izvest uz zirgu apmaiņas
vietu. Kolīdz pasta rati apstājušies, sabrauktais zirgu pāris tūlīt no ratiem
atkabināts un to vietā piekabināts svaigais. Visas šīs izdarības veiktas dažu
minūšu laikā, un pasta rati varējuši drāzties tālāk. Pasta zirgi bijuši tā
iedresēti, ka, stallī, izdzirdot taures skaņas, tie sākuši ausīties un
satraukti mīdīties. Taures pūtiens, sasniedzot Kalna riju, bijis reizē arī
signāls plostniekam, kas cēlis pajūgus pāri Vārtājas upei pie Lejas kroga.”
Adrese: Priekules novads, Bunkas pagasts, Tadaiķi
