23.04.20

Pulkarnes muiža (Pulkarn)

                                                             (2019.gada foto)

Pulkarnes (arī Fridriha vai Briediķu) muiža minēta jau 1436. gada īpašumstrīdu dokumentā, ar kuru Rīgas Doma prāvests to atstāj ordenim. Kāds Šulcs, Distera mantinieks, to 1610. gadā pārdevis Rīgas pilsgrāfam Fridriham par 300 Rīgas markām un vienu birkavu sāls, pie tam esot nokrāpts viens arkls zemes. 1628. gadā īpašniece ir Fridriha atraitne, 1638. gadā - mantinieki. Izveidojoties Kurzemes-Zemgales hercogistei, šīs zemes, tāpat kā viss Doles novads, kļūst par strīda objektu. Kurzemes hercogs 1630. gadā Pulkami izlēņojis Rīgas rātskungam Johanam Fridriham, 1657. gadā tās īpašnieks ir kvartirmeistars Francis Fridrihs, un viņam tā pieder vēl 1682, gadā. Bet 1693. gadā īpašniece Elizabete Marija fon Fridriha, dz. fon Tīzenhofa, vērsās pie Rīgas gubernatora Ērika Sopa ar lūgumu pārskatīt 1607. gadā nospraustās robežas un uzzīmēt precīzu karti, lai novērstu robežstrīdus starp Pulkrnes un Baldones muižu. Taču strīdi turpinās, tiek likts lietā spēks un ieroči. Šis minikarš apspriests arī Zviedrijas-Kurzemes konferencē Rīgā 1694. gadā. Pie muižas bijušas arī vējdzirnavas. Astoņpadsmitajā gadsimtā esot ierīkota zāģētava un papīrdzimavas. Katrīna Lielā Pulkarni 1788. gadā piešķir Voldemāram fon Levis of Menāram, un 1820. gadā tā kopā ar Doli ir fon Levis of Menāru dzimtīpašums. Muiža sagrauta Pirmajā pasaules karā, agrārās reformas laikā zemes piešķirtas jaunsaimniekiem, padomju okupācijas laikā teritorija sadalīta, daļu atdodot Baldones pagastam. (izmantota Veltas Strazdiņas grāmata “Ķekava”)

Adrese: Baldones novads, Baldones pagasts