Pulkarnes (arī Fridriha vai Briediķu) muiža minēta jau
1436. gada īpašumstrīdu dokumentā, ar kuru Rīgas Doma prāvests to atstāj
ordenim. Kāds Šulcs, Distera mantinieks, to 1610. gadā pārdevis Rīgas pilsgrāfam
Fridriham par 300 Rīgas markām un vienu birkavu sāls, pie tam esot nokrāpts
viens arkls zemes. 1628. gadā īpašniece ir Fridriha atraitne, 1638. gadā -
mantinieki. Izveidojoties Kurzemes-Zemgales hercogistei, šīs zemes, tāpat kā
viss Doles novads, kļūst par strīda objektu. Kurzemes hercogs 1630. gadā
Pulkami izlēņojis Rīgas rātskungam Johanam Fridriham, 1657. gadā tās īpašnieks
ir kvartirmeistars Francis Fridrihs, un viņam tā pieder vēl 1682, gadā. Bet
1693. gadā īpašniece Elizabete Marija fon Fridriha, dz. fon Tīzenhofa, vērsās
pie Rīgas gubernatora Ērika Sopa ar lūgumu pārskatīt 1607. gadā nospraustās
robežas un uzzīmēt precīzu karti, lai novērstu robežstrīdus starp Pulkrnes un
Baldones muižu. Taču strīdi turpinās, tiek likts lietā spēks un ieroči. Šis
minikarš apspriests arī Zviedrijas-Kurzemes konferencē Rīgā 1694. gadā. Pie
muižas bijušas arī vējdzirnavas. Astoņpadsmitajā gadsimtā esot ierīkota
zāģētava un papīrdzimavas. Katrīna Lielā Pulkarni 1788. gadā piešķir Voldemāram
fon Levis of Menāram, un 1820. gadā tā kopā ar Doli ir fon Levis of Menāru
dzimtīpašums. Muiža sagrauta Pirmajā pasaules karā, agrārās reformas laikā
zemes piešķirtas jaunsaimniekiem, padomju okupācijas laikā teritorija sadalīta,
daļu atdodot Baldones pagastam. (izmantota Veltas Strazdiņas grāmata “Ķekava”)
Adrese: Baldones novads, Baldones pagasts
