Mūsdienās redzamais dievnams ir jau piektā šajā vietā būvētā baznīca. Šī pabeigta 1827.gadā.
Teodora Kalmeijera (Kallmeyer) dokumentēto ziņu grāmatā “Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands" nedaudz aprakstīta 1784.gadā celtā Lutriņu baznīca: “1784. g. celtā baznīca (Neubau) bija no aptēstiem baļķiem, uz samūrēta laukakmeņa pamata, ar salmu seguma jumtu, uz zelmiņa atradās mazs tornītis režģu būvē."
1938.gada “Svētdienas rīts” raksta: “Kā pirmais latviešu tautības mācītājs Lutriņos darbojies I. Zakranovičs - Kr. Valdemāra studiju un sākumā arī centienu biedrs, vēlāk viņš pārvācojies tik lielā mērā, ka pat ar īgnumu noraidījis pārliecību, kas viņu uzskata par jaunlatvieti — resp. latvju tautas locekli. Vēlāk, kad draudze par mācītāju gribējusi vēlēt tag. arhibīskapu Dr. T. Grīnbergu, tad Zakranovičs ar visu krūti bijis pret to.”
1936.gada maijā baznīcā tika uzstādīta piemiņas plāksne kritušajiem varoņiem. Par to plaši raksta tā laika prese, tostarp arī “Latvijas kareivis”: “Lutriņu baznīcā šodien notiks piemiņas plāksnes atklāšana kritušiem varoņiem, kas ierīkota par 14. Kuldīgas aizsargu pulka, Lutriņu aizsargu nodaļas un aizsardžu pulciņa ziedotiem līdzekļiem. Piemiņas plāksni atklās Kara ministrijas pārstāvis pulkvedis Kalniņš un to iesvētīs pulka vecākais mācītājs Kangars, asistējot pulka mācītājam Sproģim un mācītājam Gailītim. Atklāšanas aktu kuplinās 3. Jelgavas kājnieku pulka orķestris un Lutriņu aizsargu un aizsardžu koris. Pēc dievkalpojuma notiks kopējs mielasts mācītāja muižā. Plkst. 19 aizsargu un aizsardžu jauktā kora dziesmas un tautiskās dejas.”
Adrese: Saldus novads, Jaunlutriņu pagasts, Lutriņu baznīca
