04.04.20

Iecavas mācītājmuiža

                                                                                (1904.gada foto)
                           (20.gadsimta sākuma foto no Imanta Lancmaņa grāmatas "Iecavas muiža", 2001)



                                            (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Iecavas baznīcas pastorāta vietā slienas padomju laika daudzstāvu dzīvojamās ēkas, un tikai liels ozols atgādina, ka te kādreiz atradās skaista ampīra stila ēka, kura ar savu izskatu papildināja muižas apbūvi. Daudzie Iecavas mācītāju ziņojumi, sūdzības un lūgumi par pastorāta ēku slikto stāvokli cauri gadsimtiem rāda, ka to celšana un uzturēšana bijusi vēl grūtāka nekā baznīcas ēkai. 1812. gada 7. jūlija kaujas laikā cietušajai mācītājmuižas dzīvojamai ēkai Kurzemes guberņas arhitekts Heinrihs Eduards Dihts sastādīja remonta maksas aprēķinu, bet, tā kā četrus gadus vēlāk nekas vēl nebija izdarīts un ēka atradās neglābjamā stāvoklī, Kurzemes guberņas valde 1817. gada 17. decembrī pavēlēja viņam steidzami sastādīt plānu un tāmi jaunas dzīvojamās mājas celtniecībai. Janvārī tas viss jau bija gatavs. 1818. gada 23. augustā Iecavas mācītājs E. Kīns noslēdza līgumus ar mūrnieku Dīdrihu Janišēvicu un namdarmeistaru Ignāciju Kratovski par būvdarbiem, un 1820. g. septembrī baznīcas priekšstāvis fon Heikings ziņoja guberņas valdei, ka darbi pabeigti. Ēkas pieņemšana gan notika tikai nākamā gada augustā, kad jaunais guberņas arhitekts Fridrihs Šulcs darbus atzina par nevainojamiem. Ēka kopumā izmaksāja 10073 rubļus.32 Pēc Otrā pasaules kara, kad pastorāts tika atsavināts draudzei, mācītāja dzīvojamā ēka lēnām gāja pretī galam. Īrnieki pakāpeniski pameta neremontēto celtni; vēl 1980. gadā tur mitinājās daži cilvēki, tad 1985. gadā māju nojauca. Palika vienīgi 1862. gadā iestādītais ozols, kurš iezīmē vienu no 1812. gada 7. jūlija Iecavas kaujā kritušo kareivju kapavietām. (no Imanta Lancmaņa grāmatas “Iecavas muiža”, 2001)

Adrese: Iecavas novads, Iecava