11.04.20

Briņģu muiža (Brinkenhof) Inešu pagastā









                                           (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muižas nosaukums, iespējams, cēlies no tās kādreizējā īpašnieka Brinkena vārda. Līdz 1932. gadam pastāvēja Briņģu pagasts, bet muiža bija šī pagasta centrs. Patlaban saglabājušās vairākas Briņģu muižas celtnes: dzīvojamā māja, kūts un klēts, kā arī parks. Briņģu muižas dzīvojamā māja celta 1861. gadā.

Briņģu muižas teritorija aptvēra Vecpiebalgas novada DA daļu starp Briņģu ezera apkārtni  un Ogri. Livonijas laikā lēnis ar mantošanas tiesībām, kuru ilgstoši valdījusi Štāleru dzimta. īpašnieki pirmoreiz vārdiski minēti 1561. gada 9. jūnijā, kad Andrejs Štālers ar sievas Martas (dzim. Kandenbergas) piekrišanu un Rīgas arhibīskapa Vilhelma akceptu lēni par 7500 Rīgas markām pārdeva Johanam Plātenam. Pēdējā dēlu un mantinieku krievi aizveda gūstā. Bez likumīga īpašnieka palikušo muižu Polijas karalis Sigismunds III izlēņoja Ādamam Šrāferam. 1598.gadā Šrāfera lēni nopirka Filips Brinkens. Muižai pieder krogs un dzirnavas, kā arī zvejas tiesības divos Piebalgas ezeros. Teritorijas lielums 1,5 x 1,5 jūdzes. 1667. gadā Johans Brinkens jaunākais muižu pārdeva Vilhelmam Rūdenam (Ruden). 1682. un 1688. gadā redukcijas komisija apstiprināja Rūdenu kā godīgi pirktas senas dzimtmuižas īpašnieku. 1708. gadā rotmistra Rūdena atraitne muižu ieķīlāja nelaiķa brāļa dēlam leitnantam Rūdenam. No pēdējā ķīlas tiesības mantoja viņa atraitne, kura vēlāk īpašumu nodeva savam otrajam vīram kapteinim J. Mantē. Šis pāris muižu pārvaldīja vēl 1720. gadā. Briņģi smagi cieta Ziemeļu karā un tam sekojošajā mēra epidēmijā. Bojā gāja 85% iedzīvotāju - no 87 zemniekiem dzīvajos palika 13, no tiem darba spējīgi bija 5 vīrieši un 3 sievietes. Briņģi bija visvairāk cietusī muiža Piebalgas novadā.
1771. gada 25. Maijā muižu pārdod Reinholdam Kristiānam fon Štādenam (Staden).
18. gadsimta 2. ceturksnī muiža strauji atjaunojās. Šo uzplaukumu veicināja Igaunijā iepirktie zemnieki. 1782.gadā vairāk nekā pusi no iedzīvotājiem sastāda igauņi un muižas teritorija ir biezi apdzīvota. 1832.gadā tika dalīts Štādena mantojums, un Briņģi par  nonāca nelaiķa mazdēla G. M. L. Krīdenera īpašumā. 1841. gada 23. decembrī Krīdeners muižu uz 12 gadiem iznomāja pagasta zemniekiem. Līgumā minēta pusmuiža, 2 krogi, ūdensdzirnavas, ezeri. 1852. gada 28.februārī  īpašums tika ieķīlāts draudzes tiesnesim Armīnam Samsonam fon Himmelstjernam par 3000 rubļiem sudrabā. 1855. gadā ķīlas līgums tika atjaunots starp tām pašām personām un beidzās 1858. gada 26. septembrī, kad Krīdeners muižu pārdeva baronam Aleksandram Pālēnam. 1882. gada 14. maijā muižu par 40 000 rubļu sudrabā nopirka Georgs Ašmanis. 1887. gadā muižu nopirka grāfs Sergejs Šeremetevs. 1900.gadā muižas pārvaldnieks Ernests Rubenis, pilnvarnieks Fridrihs de Šeijs. Muižā ir nespējnieku nams, pienotava (vad. Rubenis), ķieģeļnīca (vad. Bude), kalve (Šķērsts) un krogs (Pēteris Gertners). 1909.gadā Leopolds Bitenbinders.
  
Adrese:Vecpiebalgas novads, Inešu pagasts, Briņģi