Tiek pieņemts, ka muižas pils celta 19.gadsimta sākuma pusē. Muižas pils nopostīta 2. pasaules kara laikā un vairs nav atjaunota. Tajā bijusi apaļa svinību zāle. Muižas kompleksā arbojies vīna brūzis, dzirnavas, rija u.c Bijušas vismaz 20 ēkas. Līdz mūsdienām saglabājusies kādreizējā Dinsdurbes muižas kalpu māja un muižas vagara dzīvojamā ēka. Iepretī kalpu mājai sākas ceļš uz kādreizējo muižas kapliču (drupas). Uz agrāko muižas centru ved divas, apmēram 2 km garas alejas, kuras veido krustu. Muižas parks 11 ha platībā izveidots ap 1890. gadu - tajā aug svešzemju koki un krūmi, dižozols, savulaik izrakti vairāki dīķi (ar salām).
Vieni
no pirmajiem muižas īpašniekiem bija Brinkenu dzimta. Kopš 1729.gada muižā
saimniekoja Bages af Bo dzimta - turīgi un lepni norvēģu/zviedru izcelsmes
baroni. Viņu senču vidū bijis gan Olofs Bage, kas bija sekmējis Norvēģijas
pakļaušanos Zviedrijas karalim, gan Zviedrijas nacionālais varonis admirālis
Jakobs Bage af Bo, kas 1563. gadā jūras kaujā pie Bornholmas sagrāva
dāņu floti. Par godu šim varoņdarbam Karalis Ēriks XIV Bages af Bo dzimtas
ģerboni papildināja ar trīs lodēm un trīs dāņu “Danebrog” karogiem.
Šobrīd no Dinsdurbes muižas vairs nav saglabājušās pat drupas, taču senās baronu dzimtas atdusas vietu no ziņkārīgo acīm pasargājusi daba, paslēpjot it visus ceļus un taciņas, kas varētu šurp atvest. Te ir īsta miera osta. Protams, arī Bagges af Bo dzimtas mūžīgo mieru iztraucējuši dārgumu mednieki, izrakņājot kapa vietas un nolaužot krustus (viens no tiem redzams nomests strauta malā), taču zinātāji stāsta, ka vismaz daži racēji jau saņēmuši atmaksu - proti, gājuši bojā drīz pēc savas nekrietnās vizītes šajā klusajā piemiņas vietā.
1941.gada izdevums “Darbs” raksta: “Bijušo Dinsdurbes muižas pili 1934. gadā agrākās varas valdība piešķīra Liepājas prāvestam Sanderam. Tagad Sanders repatriējas, un bijušā pilī ierīkos darba ļaužu atpūtas māju.” Kāds cits laikraksts 1940.gadā raksta: “Dinsdurbes muiža - balta pils zaļā laukumā. No balkona plašs skats uz parku un agrāko pils iemītnieku kapiem. Pa vaļējām balkona durvīm plūst mūzikas skaņas. Tā ir Liepājas prāvesta Sandera vasaras atpūtas vieta, kurā tas jo bieži iebrauc ar savu limuzīnu”. Bet 1937.gada “Kurzemes vārds” ziņo, ka “par nespējnieku patversmi pagasta valde izbūvēs kādu pašvaldībai piešķirtu ugunsdrošu dzīvojamo ēku Dinsdurbes muižā.”
1936.gada “Brīvā zeme” raksta: “Ārsta māja, kur ierīkota arī aptieka, atrodas bij. Dinsdurbes muižā. Turpat arī Priekules virsmežniecības Asītes II iec. mežniecība. Pagastā ir daudz skaistu un arī vēsturisku vietu. Pie tādām pieder arī Dinsdurbes muiža, kas skaista ar savu pils celtni, kastaņu un liepu alejām un parku.”
Pēc visiem agrāko laiku aprakstiem var secināt, ka šeit dzīve kūsājusi, tomēr nav iztikts arī bez krimināliem atgadījumiem. “Latvijas kareivis” 1928.gadā raksta: “Greizsirdības dēļ otrdien Asītes pag. Dinsdurbes muižā no Liepājas iebraukušais Kārlis Brūns sadūris ar nazi savu līgavu Emīliju Ozol, pēc kam pats nonāvējies. Noskaidrojies, ka Br. gribējis O. precēt, bet tā vilcinājusies ar atbildi. Greizsirdībā Br. spēris šo soli. O. ievainojumi nav nāvīgi.”
Adrese: Vaiņodes novads, Embūtes pagasts, Dinsdurbe
