21.02.20

Vipingas muiža (Vipingu muiža, Wipingen) Rēzeknē

                                                              (2014.gada foto)



                                                    (Fotografēts 2020.gadā, Paula Rudzīša foto)

Vipingas muižas vārds Rēzeknes draudzes dokumentos parādās kopš 1777. gada – pieminēts kāds Konstantīns Jakovickis Ekonomus Vipingoviensis. 1784. gadā Vipingas muiža pieder grāfam Borham, bet 1795. gadā Vipingas muižnieki ir Pēteris un Kornella Vitovski. Pēc mutvārdu nostāstiem, Pocelujevkā  bijusi Vipingas muižas foļvarka, bet nosaukums no muižnieka iesaukas – Poceluj (krievu val. ‘skūpsts’).

Latvijas valsts agrārreformas rezultātā 20. gs. 20. gados Vipingas muižas zemes sadala, muižas ēkās ierīko Rēzeknes apriņķa bērnu patversmi, bet strādājošais personāls nav uzdevumu augstumos – bērnus novārdzina ar sliktu uzturu, netīrību,  tos nepieskata – 9 gadus veca meitene noslīkst muižas dīķī. Patversmi likvidē, bērnus aizved uz priekšzīmīgo Valsts Adamovas patversmi.

1927.gadā Vipingas un Stučevas muižas iedala Rēzeknes pilsētai. No Vipingas muižas zemes 22 ha atvēl pilsētas parka ierīkošanai, 1939.gada Meža dienās uz turieni ar orķestri priekšgalā dodas visa pilsētas skolu jaunatne un dažādas organizācijas (ap 1500 cilvēku), izvāc kritalas, iestāda  simtiem koku. Uz to norāda Parka ielas nosaukums.

Zemkopības ministrija 1936. g. atbrīvotajās patversmes telpās ierīko divgadīgu lauksaimniecības skolu, uz šejieni pārceļ arī divgadīgo Vidsmuižas lopkopības skolu. 1941.gadā muižā ierīko MTS, tad nāk PMK laiki. Mūsdienās rajons diezgan degradēts, rūpniecisks. (izmantots rezekneszinas.lv)

Adrese: Rēzekne, rajons ap Meža ielu 29