(Langervaldes mežā 2017.gadā)
Langervaldes muiža atradusies Lielupes krastā, bet tai piekļāvusies liela parka platība, kas joprojām tiek saukts par Langervaldes mežu vai parku. Kā pēdējais muižas īpašnieks minēts Georgs Leo Pfeilicers-Franks. Bermonta kauju laikā muiža tika iznīcināta un 1925.gadā daļa tās teritorijas tika iekļauta jaunajās Jelgavas administratīvajās robežās. Mūsdienās tur, kur bijusi muiža, tagad ir privātmāju rajons, kur pašlaik (2020.gadā) tiek remontētas ielas, bet tālāk stiepjas nekopta, aizaugusi Lielupes krastmala.
Langervaldes parks 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bija
jelgavnieku iecienīta atpūtas vieta. Turp varēja nokļūt ar tvaikoni «Huelva».
Kuģa piestātne atradās apmēram četrus kilometrus augšpus pilsētas centra pie
Langervaldes muižas spirta brūža – kilometra attālumā no parka. Parkā
darbojās bufete, bija šūpoles, karuselis, dziedāja kori, zaļumballēs spēlēja
orķestri. Parku apjoza dēļu žogs, bet
ieejai bija plati un augsti vārti Pa labi no vārtiem atradās restorācija jeb
restorāns, bet pa kreisi – soli, galdi,
lapenes. Parks bija slavens ar savām
ļoti garšīgajām krējuma kūkām un labo pienu, kurš pat spaiņiem iegādāts
līdzņemšanai. 1905.–1907. gada revolūcijas laikā Langervalde bija mītiņu un
sapulču vieta. Ir ziņas, ka 1920. gadā tur, atgriezies no trimdas, uzstājās arī
dzejnieks un politiķis Rainis.
20. gados Latvijas valsts laikā Langervaldes parks tika paplašināts – 1928.
gada jūlijā laikrakstā «Latvijas Kareivis» publicēta ziņa par lentes griešanu
Jaunā Langervaldes parka oficiālajā atklāšanā. Laikraksts «Zemgales Balss»
1936. gada jūnijā raksta par diviem tūkstošiem līgotāju, kas straumēm plūda uz
svētku vietu Jaunajā Langervaldes parkā, lai «Jāņu naktī justos līksmi un
atpūstos pēc ikdienas darba».
1927.gada “Ilustrēts Žurnāls” raksta: “Vēsturnieka Indriķa Voldemāra alfabētiskajā Kurzemes adrešu grāmatā ir dažs labs vietu vārds, kuru tagad sen vairs nepazīst. Piem., Jelgavas apkaimē ir kāda muiža, kuru sauc par Langervaldi, bet Voldemārs viņai zina arī latvisku nosaukumu: Riežu muiža.”
“Iekšlietu ministrijas vēstnesis” 1930.gadā raksta: “Jelgavā, pag. Svētdien, metālrūpniecības strādnieku arodbiedrības Jelgavas nodaļa sarīkoja Vecā Langervaldes parka svētkus ar Jāņa Eglīša referātu, komunistiskā garā savārstītu izrādi «Politiskā Jāņu muca» un kora dziesmām. Tā kā izrādes skatos nepārprotami tika nonievāta pastāvošā valsta iekārta un Saeima, un izrādes laukumā bij uzlikti soli ar piedauzīgiem uzrakstiem, izrīkojumu policija slēdza un sanākušos komunistu draugus izklīdināja.”
Padomju okupācijas laikā parks netika kopts, tas aizauga, pārvēršoties par necaurejamu mežu. Mūsdienās (ap 2017., 2018.gadu) mežs attīrīts, izveidoti celiņi, bet pēc paveiktajiem darbiem tā īsti tos atkal neviens nepieskata un celiņi sāk ieaugt.
Adrese: Jelgava, Neretas, Upes ielas rajonā; parks tuvāk pie Parka ielas un Rubeņu ceļa
