Baltezera kapos, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 2009.gadā
atklāja pieminekli “Ciešanu vārti”. Piemineklis bija ilgi gaidīts un kalpos par
kapakmeni ne vien tiem vairāk nekā simt Baigajā gadā Baltezerā nonāvētajiem,
bet arī kā atgādinājums visiem latviešiem par nemaz ne tik sen piedzīvoto milzu
traģēdiju. Baltezerā atklātais piemineklis ir viena no skaistākajiem šāda veida
piemiņas vietām Pierīgā. Tēlnieces Vijas Dzintares un arhitektes Irēnas
Rubauskas izlolotais piemineklis “Ciešanu vārti” simbolizē ģimeni – sakļāvušās
bērna, mātes un tēva figūras, kuras sēro par zaudētajiem piederīgajiem. Figūras
veido pusloku, kurā jaušami varavīksnes apveidi, attēlojot cerību loku. Uz
postamenta iekalti Kārļa Skalbes vārdi – “Aiz manis zeme, pilna sāpju”.
Pieminekļa pakājē novietota plāksne ar vairāk nekā simt Baltezerā noslepkavoto
komunistiskā terora upuru vārdiem. Pieminekli iesvētīja vairākās luteriskajās
Pierīgas draudzēs pazīstamais mācītājs Gundars Bērziņš.
Kā pastāstīja P. Balzāns, Ādažu novada domes priekšsēdētāja
vietnieks , 2006. gadā nākusi iniciatīva no Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa
par to, ka jāveido piemiņas vieta Baltezerā – skaists piemineklis cietušo
mūžīgai piemiņai. No Valsts budžeta tika iedalīta pirmā nauda, atsaucās arī
vairāki Saeimas deputāti, daļu finansēja Ādažu dome, vēlāk arī Kanādas latvieši.
Ādažu dome izsludināja konkursu, kurā par labāko atzina tēlnieces Vijas
Dzintares projektu. Tā kā līdzekļu arvien bija par maz, radās ideja startēt
programmā “Eiropa pilsoņiem” ar projektu “Ciešanu vārti”. Panākumi tajā deva
nepieciešamo finansējumu pieminekļa izveidei.
Ādažos savāktajās vēstures liecībās lasāms, ka pēc dažādas
informācijas Baltezera kapsētā apglabāti 113–130 1941. gada jūnijā un jūlijā
nogalinātie VDK upuri, kas 1941. gada rudenī pārapbedīti no nošaušanas vietas
Baltezera krastā. 1941. gada vasarā
Padomju armija no mājām aizveda, čekas pagrabos spīdzināja un Baltezera krastos
masveidā nežēlīgi nogalināja aptuveni 130 cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija
Latvijas virsnieki, robežsargi un arī civiliedzīvotāji. Vēlāk vasarnīcās
nošautos un moku bedrē atrastos upurus iedzīvotāji pārapbedījuši Baltezera
kapos. Domājams, upuri apglabāti pa desmit vienā rindā, tādējādi veidojot 11–13
rindas. No tām līdz šodienai pilnībā nav saglabājusies gandrīz neviena.
Sākotnēji apbedījumam bijis kopīgs krusts un katram apbedījumam individuāla
piemiņas zīme (koka krusts un uz tā koka plāksnīte ar vārdu, uzvārdu un
personas datiem). Kopš 1944. gada koka krusti pakāpeniski gājuši bojā , bet
tagad to vietā ielikti jauni balti krusti.
Adrese: Ādažu novads, Baltezers, Baltezera kapi
