Bērzmentes muiža ar dzirnavām rakstos minēta jau 1435. gadā. Ar šo vietu saistīti dažādi nostāsti un teikas, piemēram, par Krievijas carienes Katrīnas apciemojumu, Bērzmentes kapliču u. c. Pēdējā muižas īpašnieka fon Hiršulta dēls savā dzimtenē bija iegriezies Otrā pasaules kara laikā kā parasts vācu armijas zaldāts. Viņš runājis latviski un gribējis pakavēties bērnības atmiņās par kopīgo spēlēšanos pa Bērzes upīti ar kādreizējā muižas kalpa dēlu Ādolfu Ābeli. Viņš toreiz izteicis velēšanos savas vecumdienas pavadīt savā dzimtenē Bērzmentē. Uztaisīšot divstāvu māju. Tas bija ļoti zīmīgi teikts, jo dzirnavniekam jau divstāvu māja bija nesen kā uzbūvēta pašā bijušās muižas centrā.
Latvijas Republikas agrārās reformas laikā zemnieks Miķelsons, iegūtajā zemes gabalā, nojaucot Pirmajā pasaules karā sagrautās Bērzmentes muižas drupas, atrada četrus lielgabalus, vertikāli iemūrētus ēkas stūros. Trijus viņš pārdevis apkārt braukājošam metāllūžņu uzpircējiem, bet atlikušo licis iemūrēt uz postamenta. Dzirnavu pakalpojumus izmantoja tuvākas un tālākas apkaimes zemnieki, tādēļ arī dzirnavnieka mājā ierīkotajam veikalam bizness veicās tīri labi. Uzpludinātā ezera krasti bija iecienīta vieta zaļumballēm. Vēl 20. gs. 70. gadu sākumā tur kolhoza „Ķekava” ļaudis svinēja Jāņus. Rīgas HES ūdenskrātuves izbūves dēļ ierastā dzīve skaistajos Daugavas un dzirnavezera krastos tika izbeigta uz visiem laikiem. Kur reiz bija trīs hektāru ūdensspogulis, palikusi dūksnaina ieplaka. Bērze (Bērzene) vairs neietek Daugavā, bet ievadīta ūdenskrātuves apvedkanālā, pa ceļam uzņemot arī Pūķupīti. Lielgabals aizvests uz Doles salu un novietots pie Daugavas muzeja. (izmantots raksts no http://dolesfonds.lv)
Adrese: Ķekavas pagasts, Bērzmente
