Ansis Frišmanis bija ķieģeļu fabrikas īpašnieks, lielrūpnieks Jelgavā un apkārtnē. Sigurds Rusmanis savā grāmatā “Neiepazītā Latvija” raksta: “Te arī laiki mainījušies: 1951./52. mācību gadā pilī sāka darboties Teteles 1.septiņgadīgā skola. Pēc jaunās skolas uzcelšanas te skolas internāts, pēc tam Starpkolhozu celtniecības organizācijas atpūtas bāze un šobrīd nevienam nevajadzīgas drupas. No piebraucamās puses šo ēku tikpat kā pilnīgi aizsedz cita, pilnīgi laikmetīga arhitektūra.” Drupas tika novāktas 2005. gadā, vietā uzcelta jauna ēka. Saglabājies parks.
Pēc agrārās reformas Ānes muižas teritorija un apkārtne nonāca lielrūpnieka un agronoma Anša Frišmaņa rokās. Tika izveidots ķieģeļu ceplis un kādreizējā medību muiža, vēlāk zemnieku vecsaimniecība „Jēgeri” piederēja Frišamaņa dēlam Imantam. Tās 24 istabās tika izmitināti ķieģeļku cepļa algoti strādnieki.
“Mazsaimnieks” 1926.gadā raksta: “Par lielām neizprotamām lietām dzirdam tikai tad, kad nejēdzības pārsniegušas katru mēru, bet nedzirdamas paliek sīkās nejēdzības, kuras padara nepanesamu sevišķi jauno zemnieku dzīvi. Katrā vietā un lietā ir tūkstošiem gadījumu, kur sīkais formālisms grauž jaunsaimniekam darba prieku un lej rūgtumu sirdī.
Kā ilustrāciju minēsim šādu gadījumu. Teteles pagastā uz Lielupes krasta atrodas Frišmaņa 700 pūrv. „latifundija", kurai jaunsaimnieks un bezzemnieks nedrīkst tuvoties, lai gan tā atrodas dažas verstis no Jelgavas un varētu dot patvērumu desmitām bezzemnieku ģimenēm. Nerunājot par citiem brīnumiem jāatzīmē, ka Frišmaņa muižas centra savienošana ar viņam piederošu vecsaimniecību notikusi ar Lielupes krasta pļavu pievienošanu centram, caur ko Frišmanim pieder noteikšana par vairākām verstīm garu kuģojamu upes krastu, bet no pēdējā pilnīgi atgriestas vairāki desmiti sīkas saimniecības un jaunsaimniecības. Pagājušo gadu vietējie jaunsaimnieki griezās ar lūgumu pie Centrālās Zemes ierīcības komitejas ieprojektēt caur šauro strēmeli ceļu līdz Lielupei, lai jaunsaimniekiem būtu pieejama kuģīšu piestātne un arī vajadzības gadījumos sasniedzams ūdens. Centrālā Zemes ierīcības komiteja atbildēja, ka lūgums nevar tikt
ievērots, jo zeme galīgi piešķirta, kamdēļ robežas nevar grozīt. Formālisms uzvarēja lietderību un jaunsaimnieki paliek atgriesti no nepieciešamas satiksmes un ūdeņa.”
Adrese: Ozolnieku novads, Cenu pagasts, Āne
