Muižas
nosaukums galvenokārt atrodams 1919.gada brīvības cīņu aprakstos. Piemēram
1928.gada “ Latvijas kareivis” raksta: “21. martā pulkv. Balodis savilka
savu bataljonu ap Ērzeļu muižu un krogu, no kurienes ceļš pa mežu no
Tukuma-Jelgavas lielceļa nogriezās uz Kalnciemu. Pēcpusdienā Kalnciema virzienā
izsūtītai Studentu rotas izlūku nodaļai iznāca ar lielinieku sadursme dziļi
mežā, pie Sumaraku mājām. Izsituši no turienes ienaidnieku, izlūki vēlu vakarā
zem retas dabas parādības, mirdzošas un teiksmaini spīguļojošas krāšņas
ziemeļblāzmas stariem, atgriezās atpakaļ, ziņodami, ka lielinieku tuvāk par
Sumarakiem nav. 22. martā pulkst. pus 6 no rīta viss bataljons sapulcējās uz
Kalnciema ceļa starp Ērzeļu muižu un krogu un sāka virzīties uz priekšu. Šinī
uzbrukumā ņēma dalību arī iepriekšējā dienā no Liepājas klāt pienākušie
papildspēki 2 rotu sastāvā kapt. Graudiņa un virsleitn. Grāvelsiņa vadībā. Tā
kā sadursme ar ienaidnieku bij sagaidāma tikai īsi pirms Kalnciema, tad
bataljons devās uz priekšu kolonā, kuras priekšgalā jāja jātnieku eskadrons,
aiz viņa gāja Neatkarības, Graudiņa, Studentu rotas, artilērijas baterija, Cēsu
rota un beidzot Grāvelsiņa rota. Laiks agrā rīta stundā bija stipri pavēss,
tomēr karavīru garastāvoklis bij možs un pacilāts. Nepilnu kilometru aiz ieejas
mežā, tam cauri tek neliela upīte, gar kuras krastiem koki izcirsti, un
uzceltas "Sārmu” mājas vienā un Bataru mežsargmājas otrā pusē. Klajumā
izjājušos jātniekus no šķūņa pa kreisi, saņēma sākumā ar paretu, bet tad
pastiprinātu šauteņu uguni, kurai drīz pievienojās ložmetēju tarkšķēšana.”
Adrese: Dobeles novads, Jaunbērzes pagasts
