19.10.19

Oskara Kalpaka bataljona pirmajai kaujai veltīts piemineklis Lielaucē


                                           (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)



                                                    (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                                 (1937.gada foto)


1934.gada 19.augustā pie Lielaucesluterāņu baznīcas atklāja pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā, kas notika 1919.gada naktī no 15. uz 16. janvāri, kurā divas rotas atsita vesela lielinieku bataljona un jātnieku eskadrona uzbrukumu. Mūsdienās baznīca ir drupās.

“Latvijas kareivis” 1934.gada 21.augustā raksta: “Piemineklis celts pēc arhitekta Dreimaņa (paša kalpakieša) projekta un līdzekļus devuši Auces apkārtnes iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas. Uz pieminekļa atklāšanu bija ieradušies: zemkopības m mistrs J. Kau1iņš (pats kalpakietis), Vidzemes divīzijas komandieris ģenerālis Berķis ar savu štāba priekšnieku pulkvedi N. Fogelmani, armijas mācītājs L. k. o. k. P. Apkalns, kalpakietis 3. pulka komandieris pulkvedis H. Rozenšteins ar savu palīgu plkv.-ltn. Mateusu un visiem pulka virsniekiem, daudzi Kalpaka bataljona karavīri, Jelgavas apr. pr-ks Ausmanis, apr. vecākais Dārznieks, red. J. Druva u. c.
Ministr
u pie ozollapu pušķotiem goda vārtiem apsveica Lielauces pag. vecākais Krauze, Auces pilsētas galva Narkevičs un Vecauces pag. vecākais Bungšs. Nonākot pie pieminekļa, komitejas vārdā J. Jurevičs lūdza ministru J. Kauliņu atklāt pieminekli, ko viņš izdarīja, teikdams atklāšanas runu: «Latvju tauta savu neatkarīgo valsti izcīnījusi cauri smagām ciešanām un ar lieliem upuriem. Vissmagākā brīdī — toreiz, kad Latvijas pirmā valdība ar ministru prezidentu K. Ulmani priekšgalā bija spiesta atstāt Rīgu, tai līdzi uz Liepāju devās tikai nedaudzi simti drošsirdīgo. Pirmās cīņas par savas valsts un zemes atgūšanu sākušās ar Lielauces kauju. Tālākās cīņas pie Ventas un Airītēm, kur krita mūsu pirmo nacionālo karavīru-kalpakiešu vadonis pulkvedis Kalpaks, tad atkal pavēra ceļu atpakaļ uz brīvu valsti. Pēc brīvības un savas valsts atgūšanas tauta gan bija atbrīvojusies no ārējiem ienaidniekiem, bet tā nebija spējīga veikt līdz galam arī iekšējās nostiprināšanas darbu, jo daudzi internācioāli vēji grāva valsti, iznīcināja tikumus, pienākuma apziņu un darba prieku. Tad nāca 15. maijs, kad valsts dibināšanas dienu vadoņi atbrīvoja tautu no šiem sārņiem, vienoja un padarīja to atkal stipru. Šis piemineklis ir celts, lai nākošās paaudzes redzētu un justu mūsu tautas atbrīvošanas cīņu varonību”.

Tuvējās baznīcas zvaniem un «Dievs, svētī Latviju!» atskanot, krita aizklājs, kas sedza pieminekli — pelēkā granītā cirstu. Melnā marmora plāksnē rakstīts: «Še notika pulkveža Kalpaka bataljona kauja 1919.gada. naktī no 15. uz 16. janvāri.»
Tika nolasīti Valsts Prezidenta A.Kvieša, ministru prezidenta K. Ulmaņa, iekšlietu ministra V.Gulbja apsveikumi.  Pēc korāļa runu un iesvētīšanas vārdus teica armijas mācītājs P. Apkalns.
Pēc tam kalpakiešu vadoņa kara ministra ģenerāļa Baloža vārdā pie pieminekļa runāja ģenerālis Berķis
. Runām beidzoties, pieminekļa rīcības komitejai un visai Auces sabiedrībai Kalpaka bataljona valdes vārdā pateicās pulkv. H. Rozenšteins.
Pēc svinībām zemkopības ministrs Kauliņš un ģenerālis Berķis pieņēma karaspēka, aizsargu un
vietējo organizāciju parādi, pēc kam visi devās uz goda mielastu Lielauces muižas pilī. Vakarā pils parkā bija brīvdabas teātra izrāde, kur vietējais dramatiskais pulciņš režisora Ignata vadībā
bija iestudējis Raiņa lugu «Krauklītis». Svētki bija pacilātas sajūsmas un īsti latviska prieka pilni. Atdzīvojas, atdzimst latviskā Latvija!

Adrese:  Auces novads, Lielauces pagasts, Lielauce