Šis krogs pieder Ropažu muižai, tai pieder arī no kroga netālu esošā Tupiņu pusmuiža. Pie Vāverkroga sākas Lielie Kangaru kalni un turpinās līdz 42. verstes stabam. Ropažu muižai 19. gadsimta sākumā piederēja 10 krogi. Vāverkrogu zīmējis arī Broce, bet toreiz zīmētais krogs ir senāks, 19.gadsimtā tas tika nojaukts un veclaicīgās, salmiem apjumtās guļbaļķu celtnes vietā uzbūvēta tam laikam moderna, plaša mūra ēka. Atbilstoši valdības noteiktajām un ar likumiem apstiprinātajām prasībām pie katra kroga atradās stadula. 1905. — 1907. gada revolūcijas laikā Vāverkrogu izmantojuši kaujinieki, patveroties vajadzīgajā brīdī vajātājiem grūti pieejamās Kangaru kalnu gravās. Kangaru kalni var paslēpt ne tikai revolucionārus cīnītājus, bet būt par mitekli citādiem nelāga ļaudīm. Arī nakts mieru un atpūtu sološais krogs varēja izrādīties bīstama vieta, un krodziniekam, lai paglābtos no laupītājiem, bija jākļūst par laupītāju sabiedroto. "Pirms 60 — 70 gadiem un agrāk arī daudzi ērglēnieši brauca pa zemes ceļu uz Rīgu. Sarunāja vairāki kaimiņi un brauca reizē. Caur Kangariem vienatnē vai divatā nekad nebrauca. Sapulcējās ap 15 līdz 20 un vairāk pajūgu un brauca reizē. Pēdējais krogs pirms Kangaru kalniem bija Ķoderes, bet pirmais aiz Kangariem — Vāveres krogs. Šajos krogos parasti nepiestāja — runāja, ka krodzinieki tur ir uz vienu roku ar laupītājiem Kangaros. Šaipus Kangariem pa nakti gulēja Brieža krogā, bet viņā pusē aiz Vāveres kroga nākamajā — Bajāru krogā," vēsta Viesienā pierakstīta teika. Nav jau brīnums, ka kādu krogu ceļinieks varēja atļauties izlaist — 1633. gadā Zviedrijas valdība deva rīkojumu uzcelt krogus pie galvenajiem ceļiem ik pēc 1,5 — 2 jūdzēm. Ja jau nakti Vāverkrogā cilvēki izvairījās gulēt, kaut krogs atradās lielā Rīgas — Ērgļu — Cesvaines — Alūksnes ceļa malā, tad laikam dienās krogā viesojās iedzeršanas cienītāji. Vāverkroga stadulas nodegušas Otrā pasaules kara laikā. Tuvumā atrodas apdzīvota vieta Lielkangari. (Lilija Limane, Mājas Viesis, 2004. gada 30. aprīlis)
Adrese: Ropažu novads, Vāverkrogs
