(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Viena no retajām koka baznīcām Latvijā, kura nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Tās pirmsākumi meklējami jau 1567. gadā, pēc tam vairākkārtīgi pārbūvēta. Pēdējo reizi 1804.gadā – Engures, Mērsraga un Dzirciema draudzes mācītāja, Engures baznīcas skolas skolotāja Johana Pētera Brandta laikā. Toreiz baznīcu būvēja latviešu amatnieki Krišjānis un Dāvis Krūzes. Bet pats Brandts tika dēvēts par vietējo “veco Stenderu”, jo vācis un apkopojis vietējo cilvēku dzīves stāstus, dibinājis baznīcas skolu utt. 1851. gadā baznīca ieguva Johana Leberehta Eginka gleznoto altāra gleznu "Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras". Savukārt 1853. gadā jaunu altāri un kanceli, bet 1854. gadā – Hermaņa darbnīcā Liepājā būvētās ērģeles. Pēc Pirmā pasaules kara baznīca, arī ērģeles, bija stipri izpostītas. Pēc pēdējās pārbūves 7 reģistru ērģeles iesvētītas 1932. gada 6. janvārī. Tās, tāpat kā altāris un kancele, šobrīd ir valsts nozīmes pieminekļu sarakstā.
2014. gada 12. oktobrī Engures baznīca svinēja savu 210. dzimšanas dienu.
Blakus baznīcai kapos 1853.gadā uzstādīts piemineklis Johanam Pēterim Brandtam un šis piemineklis ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.
Adrese: Engure, Jūras iela 58
