04.08.19

Vītiņu muiža (Vītiņa muiža, Gut Weitenfeld)




                                       (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Grāfa Fridriha fon Medema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis, kā arī Bēnes, Jaunauces, Ķeveles un Vītiņu muižas.

1939.gadā pašvaldības departamenta vicedirektors G. C a u c i s pēc inspekcijas braucieniem pa Talsu, Jelgavas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas un Tukuma apriņķi cita starpā izsakās:  “Ne visai iepriecina skolu stāvoklis V e c a u c e s pagastā. Vītiņu 6-kl. pamatskolai bijušajā Vītiņu muižas pilī neglīta ārpuse un stipri nolietotas iekštelpas.” (Jaunākās ziņas, 06.09.1939)
1989.gada “Komunārs” (Dobele) raksta: “Pirmās dārzkopības kolonijas Latvijā noorganizējās Vītiņu muižā un Bauskas Pilsmuižā. Jaunie zemes apsaimniekotāji sāka darboties ar 1922. gada pavasari. Interesants ir Vītiņu kolonijas apraksts, kas lasāms vienā no žurnāla «Latvijas Lauksaimnieks» 1923. gada burtnīcām: «Vītiņos, izņemot vienu laimīgo Skrastiņu, uz kura zemes atrodas muižas klēts un dāris, kurā Skrastiņš ir iebūvējis dzīvokli, un skolotāju Dūku, kurš dzīvo vietējā pamatskolā – pilī, pārējiem kolonistiem nav nevienas ēkas. Viņu rīcībā atrodas tikai stipri noplicināta zeme, uz kuras jāveido dārzi un viss, kas ar tiem ir sakarā. Grūti gadi priekšā. Vai visi pieveiks savu pasākumu, ir grūti noteikt, jo starp viņiem ir daži jau stipri veci vīri un kapitāla arī nav nevienam. Valsts aizņēmumu (aizdevumu) viņiem ir gandrīz neiespējami dabūt galvinieku trūkuma dēļ. Kā lai sagādā lopus, inventāru, būvmateriālus? Tomēr starp jaunajiem kolonistiem ir vīri, kuri aiz enerģijas un fiziskā spēka pārpilnības strādā pāri saviem spēkiem. Viens no tādiem ir kolonists Mūrnieks. 1922. gadā viņš ar lāpstu uzracis vairākas pūrvietas zemes, apsējis to ar dārza zirņiem un citiem dārzājiem. Ar kaimiņa zirgiem veda šos ražojumus uz Rīgu un rudenī nopircis zirgu un govi. Pagājušajā ziemā Mūrnieks viens pats nocirtis savus kokus mežā (materiāli bez maksas) un izvedis uz nodomātās mājas būves vietu. Un ja šogad līdz rudenim viņš viens pats uzceltu kādu ēku, tad par to viņa līdzpilsoņi nemaz nebrīnītos. Šādi ļaudis dzīvos un sasniegs nosprausto mērķi, ja vien pirmajos divos trīs gados nesabojās savu veselību. Putniņš uz savas zemes ir uzcēlis nelielu pagaidu dzīvokli, Kļaviņš arī ceļ dzīvokli. Šogad visa zeme apstrādāta un pa lielākai daļai apsēta ar labības un lopbarības augiem. Jārada mēslojums, ar ko uzlabot zemi. No dārzkopības vēl maz kas manāms. Lielo darbu veikšanai kolonijas saimnieki nodibinājuši savu kooperatīvu, kurā par biedriem iestājušies ne visi kolonisti - vecākie vīri atturas, grib iet savus agrāk muižu gaitās mītos ceļus un no kopdarbības un tās lielās nozīmes negrib nekā zināt. Konkurences spoks viņus baida, un vismīļāk viņi uzceltu ap savu īpašumu biezus mūrus, ja vien to spētu, lai neviens nevarētu ieskatīties, ko viņi audzē un kā to dara. Kooperatīvam piešķirtas muižas rijas, kuras pārtaisa par dārza ražojumu kaltētavu un mašīnu koplietošanas punktu. Līdzekļi šim nolūkam izsniegti no Lauksaimniecības departamenta Ls 4000, apmērā. Kolonijā pavisam 31 saimniecība.”  Pat vēl 1989. gadā šo kolonistu Dūka un Mūrnieka dārzos novāca bagātīgu ābolu ražu. Dārzi tagad iznomāti kopsaimniecības «Rītausma» biedriem.”

Adrese: Auces novads, Vītiņu pagasts, Vītiņi